Vai kredīts var kalpot kā motivācija taupīt naudu?

Potenciālajiem kredītņēmējiem vienmēr tiek piekodināts, ka jāaizņemas, ievērojot atbildīgas aizņemšanās principus. Viens no atbildīgas aizņemšanās principiem ir savas maksātspējas izvērtēšana. Tas nozīmē ne vien to, ka ienākumiem jābūt gana lieliem, lai fiziski kredītu varētu atdot, bet arī to, ka ienākumu un izdevumu starpībai ir jābūt vismaz tik lielai, lai nosegtu kredīta maksājumus. Tātad, ja pašlaik jums no algas nekas pāri nepaliek, kredītu ņemt jums nevajadzētu, jo nevarēsiet to atdot, ja vien ar steigu nesāksiet taupīt. Tomēr ja jau tas būtu tik viegli izdarāms, visticamāk būtu taupījis visu laiku un izveidojis uzkrājumus, nevis ņēmis kredītu. Daudzi kredītņēmēji gan apgalvos, ka kredītu atdot ir vieglāk nekā krāt naudu bez noteikta mērķa. Tad nu rodas jautājums, vai paņemts aizdevums šodien  (lån i dag) patiešām var motivēt kredītņēmēju taupīt naudu?

Jāsaka, ka zināma loģika tajā nudien ir. Vienkārši krāt naudu ir grūti, tāpēc, ka tam nav taustāma, vai uzreiz jūtam mērķa. Pat tad, ja tiek noteikts vispārīgs mērķis, piemēram, izveidot naudas uzkrājumus, lai nostabilizētu finansiālo situāciju, tas nav tik viegli izdarāms, jo nav nekāda uzreiz garantēta labuma. Iespējams, ka šie uzkrājumi kaut kad noderēs, bet tā nav gana liela motivācija, jo nav tūlītējas vajadzības pēc tiem un rezultāts nav tik izteikti pamanāms. Ja nauda tiek krāta kaut kam konkrētam, tad to paveikt jau ir vieglāk, jo mērķis ir teju vai acu priekšā un ir skaidri zināms, kāds tas ir, tomēr arī tad var zust motivācija, jo nekas traks jau nenotiks arī tad, ja šī nauda netiks sakrāta. Daudz lielāka motivācija krāt būtu tad, ja no tā tiešām būtu atkarīgs kas ļoti svarīgs.

Ja jāatmaksā kredīts, tad negatīvās sekas, kas var rasties to neatmaksājot, var kalpot kā lielisks dzinulis. Kā zināms, ja kredīts netiek laikā atdots, tam tiek aprēķināti soda procenti. Tie var augt līdz pat 100% un tas nozīmē, ka kredīta atmaksas summa beigās var dubultoties. Ja kredīts netiek maksāts ilglaicīgi, tas tiek nodots parādu piedzinējiem, par ko arī jums jāmaksā no savas kabatas. Ja arī tas nenes rezultātus, viss var nonākt līdz tiesai, kur kredīta summa var tikt piedzīta piespiedu kārtā. Tas var tikt darīs ar dažādiem paņēmieniem, piemēram, kontu iesaldēšanu vai kustamās un nekustamās mantas konfiskāciju. Tas noteikti izklausās ļoti draudīgi un nepatīkami. Neviens negrib līdz kam tādam nonākt un tā, lūk, arī ir gana laba motivācija. Bailes no pilnīgas finansiālās situācijas sabojāšanas un milzīgiem zaudējumiem ir dzinulis, kas neļaus padoties un liks taupīt, lai cik grūti arī nebūtu. Kā nekā, cilvēka spēju robežas tiek pārbaudītas stresa un briesmu situācijās, nevis miera laikos. Tomēr, vai tas tiešām vienmēr nostrādā?

Neatbildēts paliek jautājums, vai tā vajadzētu darīt, jo risks tomēr ir ļoti liels? Jāsaka, ka nereti patiešām cilvēkiem ir vieglāk atdot kredītus, nekā naudu krāt. Šī motivācija bieži nostrādā, taču ne vienmēr. Ir arī cilvēki, kuriem parādu piedziņa un tiesu darbi nav gana motivējošs faktors atdot kredītu. Ja cilvēkam ir ļoti vājš gribasspēks, tad nekāda teorētiska motivācija nestrādās. Brīdī, kad būs jāizvēlas starp taupīšanu vai tērēšanu nostrādās mirkļa impulss, kas liks atteikties no ieguvuma ilgtermiņā par labu ieguvumam konkrētajā brīdī. Tikai pēc tam, cilvēks to nožēlos. Ja jūs nezināt, kādas ir jūsu gribasspēka robežas, labāk necentieties tās pārbaudīt šādā veidā, jo tas ir pārāk riskanti. Labāk izdomājiet veidus, kā piespiest sevi taupīt naudu.

Reklāmraksti

Uz staburags.lv pilno versiju