Par koku zāģēšanu jāvēršas pašvaldībā

Gatavojot materiālu par saimniekošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un konkrēti Daugavas ielejas dabas parkā pielikumam “Vide un mēs”, kas laikrakstā “Staburags” bija 15. oktobra numurā, neatbildēti palika vairāki jautājumi.

“Cepļu” māju saimnieks Imants Baumanis, kas dabas parkā dzīvo un saimnieko jau 30 gadus un viens no pirmajiem šajā apkaimē sāka domāt par tūrisma attīstību, stāstīja, ka Daugavas krasta nogāzē gan viņa īpašumā, gan citviet gobas un ošus masveidā skārusi slimība un tie nokaltuši, tāpat ir ļoti daudz kritušo koku, kas liedz iespēju izstaigāt takas un dažās vietās piekļūt Daugavai, kā arī apdraud cilvēkus. I. Baumanis uzskata, ka tie ir jāizzāģē, taču nav skaidrs, kura iestāde būtu tiesīga dot atļauju šādiem darbiem.

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode skaidro — gan īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, gan ārpus tām slimus kokus, ja tie kļuvuši bīstami, ir iespējams nocirst. Atļauju šādiem darbiem pēc zemes īpašnieka lūguma izsniedz vietējā pašvaldība. Ja koki atrodas mežu zemēs, jāvēršas Valsts mežu dienestā. Ja koks sasniedzis dižkoka apkārtmēru, tad nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja.

I. Baumanis arī stāstīja: “Dabas parka aizsardzības plānā iezīmētas vietas, kur varētu būt skatu laukumi (daži pat savlaik ir izveidoti), lai baudītu šajā plānā nosauktās un izceltās dabiskās ainavas. Taču dabā var pārliecināties, ka vairākās vietās šo skatu aizsedz saaugušie koki un krūmi. Un atkal jautājums — kuram būtu jārūpējas par to, lai tiktu izveidoti plānā minētie skatu laukumi un skatu no tiem neaizsegtu koki, kas lielākoties ir uz privātīpašnieka zemes.”

Gita Strode informē, ka par ainavu laukumu veidošanu situācija ir līdzīga — pēc īpašnieka iesnieguma situāciju izvērtē pašvaldības un Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, ja tas ir uz mežu zemes, tad arī Valsts mežu dienests.

Dzīve laukos

Uz staburags.lv pilno versiju