Pārāk grūtais 2010.gada 9.klases matemātikas eksāmens. 8

Matemātikas eksāmens 9.klases skolniekiem sabiedrībā jau ir izraisījis visai karstus strīdus. Tas esot pārāk sarežģīts, labie skolnieki ar labām atzīmēm mācību gada laikā šajā eksāmenā esot saņēmuši tikai apmierinošas atzīmes, tie, kas matemātiku gada laikā it kā mācījušies sekmīgi, liela daļa eksāmenu nav nokārtojuši, eksāmena jautājumi esot pārāk sarežģīti, uzdevumu "knifiņi" neatbilstot skolas mācību vielai, kādam par šo eksāmenu un skolnieku maldināšanu esot jāuzņemas atbildība un tamlīdzīgi apgalvojumi. Daži apgalvo, ka reālam, praktiskam darbarūķim matemātika vispār neesot vajadzīga. Ministrija arī esot sabojājusi visu izglītības sistēmu - gan skolotājiem esot jāvergo par kapeikām, gan skolniekus nespējot motivēt mācīties, gan pats izglītības saturs ar gadiem kļūstot arvien stulbāks. Tā gan laikam esot arī ES un SVF griba - jo Vecajai Eiropai jau gudrus kalpus nevajagot! Galvenais, lai tie būtu čakli un daudz nerunātu pretī! Mazāk pārstāvētā pretējā puse gan apgalvo, ka nekas īpaši grūts jau tajā eksāmenā neesot prasīts, visas formulas esot priekšā uzrakstītas uz eksāmenu lapas, mācību stundās visa gada laikā vajagot mācīties, nevis stundās spēlēties ar mobilo telefonu un gurķoties, pirms laba laika nekādu formulu eksāmenā priekšā neesot bijis un uzdevumi esot bijuši daudz grūtāki. Ir arī tādi, kas atgādina, ka vispār jau skolās vajadzētu mācīt dažādu formulu un izteiksmju piemērošanu reālu uzdevumu risināšanai, nevis tikai rēķināt uzdevumus, kā neko neizsakošu skaitļu un formulu virkni vai apvilkt pareizo atbildi, un tad jau neesot ko brīnīties, ka nesanāk. Tāpat pieminēts, ka "labajās dabaszinību skolās" skaista interaktīva tāfele neko neatrisina, ja skolās nav intereses par mācībām un laba mācību darba. Ir arī pārmetumi skolotājiem, kuri neprotot mācīt un atrast individuālu pieeju katram skolniekam.

Tad nu intereses pēc atradu tos briesmīgos eksāmenu uzdevumus * un nedaudz parēķināju. No pirmā līdz desmitajam uzdevumam tiek prasīts atcerēties matemātikas pamatjautājumus - zināt kaut vai procentu aprēķināšanu, noapaļot skaili līdz simtdaļai vai atminēties ģeometrisku figūru īpašības. Skolniekam, kurš ir mācījies tie visi ir atbildāmi jautājumi. Skolniekam, kurš ir labi mācījies un gada laikā regulāri saņēmis labu atzīmi tie visi ir 100% atbildāmi jautājumi. Nākamie desmit jautājumi jau prasa pielietot zināšanas uzdevumu risināšanā, piemēram, izrēķināt 6% no 23 000, atņemt no kutera ātruma straumes ātrumu vai veikt darbības ar skaitļiem skolā mācīto matemātikas likumu robežās, piemēram, darbības ar kvadrātsaknēm, skaitļu pakāpēm vai vienkāršām varbūtības teorijas sakarībam ( ar uzdevumu lapas beigās sarakstītām formulām, kuras gan jāprot piemērot). Cik liela iespējamība, ka uzkritīs spēļu kauliņa viena skaldne, ja tās pavisam ir sešas, ko? Cik nulles jāraksta un kur komats jāliek, dalot skaitli ar 1000. Nu apmēram tā!

Tad nāk 5 trigonometrijas uzdevumi. Nu šī zinātne ir jāmācās, bet formulas taču joprojām ir priekšā. Varbūt tie vietējie pagastveči, kas tā lepojas ar no jauna iekārtotajiem dabaszinību kabinetiem un interaktīvajām tāfelēm varētu vienreiz noorganizēt no krāsota finiera gatavotus trijstūrus, apļus, trapeces, līnijas un tamlīdzīgus uzskates līdzekļus, lai tās leņķu, paralēlo līniju, līdzīgu trīsstūru un tamlīdzīgas lietas tomēr tiktu skaidras. Kopš neatminamiem laikiem aplim joprojām ir 360 grādi un 360 - 100 = 260 un punkti par to tiek ieskaitīti un sekmīga atzīme ir tuvāk. Daudzi, kuri to nesaprot no formulām, saprot no uzskates līdzekļiem. Kā un kur jāsaskata tās diviem trijstūriem līdzīgās vai kopējas malas, paralēlu taišņu krustošanās leņķi un tamlīdzīgi.

Tad nāk sarezģītākā daļa. Te nu ir jāprot tās sausās formulas izmantot, pielāgot reālam uzdevumam vai izdomāt citu, savu risinājumu un atrast atbildi. Un tomēr - vai tad tādi uzdevumi visu gadu nav jārisina, vismaz labajiem skolniekiem ar labo atzīmi gada beigās? Varbut tad tiktu kaut kā nekorekti apcelti tie ne tik labie un mīļā miera labad tiem labajiem neko tādu risināt neliek? Šī tiešām varētu būt mācību metodikas problēma, jo no teksta uzdevuma saprast kuru iksu kur jāliek, nozīmē tiešām pārvaldīt matemātikas instrumentus un tos lietot. Lai gan eksāmena sastādītāji paredzējuši dot punktus par jebkuru posmu, kas atbilst pieņemtajai stratēģijai, par jebkuru izteiksmi, kas atbilst risinājuma gaitai, var dabūt punktu vai maksimālo punktu skaitu - par savu risinājumu. Te arī varētu meklēt iespējas uzlabot metodiskos materiālus un mācību procesu, mācot meklēt vairākas pieejas uzdevuma risināšanai. Piemēram, uzdevums ar 30 lapām, kuras iedod katrai skolēnu grupai, kopā to skolēnu 25 un vienai grupai katram par lapu mazāk. Var akadēmiski pareizi ņemties ar iksiem un izteikt visus x un 25-x, iegūt vienādojumu, bet var arī apskatīties, ka skaitlis 30 dalās tikai un vienīgi ar 2,3,5,6,10,15 un kurus 2 saskaitot tad dabū 25? Un kuri 2 tad nāk viens aiz otra un atšķiras par 1? Pēc tam jau var arī formulas pielietot un atrisināt pareizi. Vai sistēma iedrošina uz saviem risinājumiem? Draugos domubiedru grupā, kurā jebkurš var uzdot jautājumu par neskaidriem uzdevumiem kaut kā nav manīti šādi uzdevumi, interesanti, kāpēc?

Labi, ka šis ir tikai 9.klases eksāmens, jo kaut kad jau sabiedrībai jāsaprot, ko zinām un ko protam (un ko pratīsim pēc 10 gadiem) un labāk, ka vēl ir pāris gadi laika pamācīties. Tas ir labāk, nekā trešdaļu studiju laika pirmajos kursos augstskolā mācīties skolas vielu un tas arī nākotnē palīdzēs saviem kredītiem rēķināt rigiboru, eiriboru un pereboru ** , biznesa iespējas un citus interesantus uzdevumus, kā arī labāk saprast 21.gadsimta realitātes. Matemātika tomēr ir indikators eksakto zināšanu līmenim sabiedrībā. Tā ir arī pamats fizikai un ķīmijai. Var arī veidot neatkarīgu izglītības kvalitātes sistēmu un interneta laikmetā - labus individuālus mācību materiālus, ja nu par pareiziem atzītie nenodrošina zināšanu apguvi. Anonīmie jebkuras idejas portālu kritiķi mierīgi varētu doties uz šķūnīti un dabā no finiera saveidot bezgala sarežgīto 7 punktu vērto otrās daļas 5.uzdevumu, atrast tajā trīsstūrus ar kopēju malu, piemērot Pitagora teorēmu diviem trīssturiem, izteikt kopējo malu, tikt pie kvadrātvienādojuma un visu jauki atrisināt. Un tad apdomāt, vai tomēr var to iemācīties vai ne vismaz 50% skolnieku. Ja paši neprotiet, tad varbūt draugi, ar kuriem esat pazīstami, prot. Ja nu nē, tad nu neko. Protams, ja mācību metodikas dēļ šādi uzdevumi nav skolā mēģināti, tad ir, kā ir. Tāpēc jāsaprot, cik svarīgi ir savlaicīgi atgādināt sabiedrībai tās vispārējo zināšanu līmeni, spēju to novērtēt un uzlabot. Šodienas eksāmena licēji pēc gadiem 5-10 taču kaut ko gribēs darīt arī valsts labā! Ar kādam pamatzināšanām un cik labi viņi to spēs?

* http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/uzdevumi/2010/9klase/9kl_matem.pdf http://www.draugiem.lv/gallery/?aid=28915593 http://jauns.blogiem.lv/2010/06/18/50434.html ** Mainīgo banku kredītu likmju lietas.

http://www.apollo.lv/portal/life/articles/206573 http://www.delfi.lv/news/national/witness/raimonds-meiksa-parak-grutais-2010gada-9klases-matematikas-eksamens.d?id=32578981

5. uzdevums (7 punkti) Dots četrstūris AB CD. Zināms, ka trijstūris ABC ir vienādmalu trijstūris, AD = DC, AC perpendikulārs BD , AB=10 cm un OD=12 cm. Vienādmalu trijstūra malas AC garuma noteikšana – 1 p. Vienādmalu trijstūra nogriežņa AO vai OC garuma aprēķināšana – 1 p. AD vai DC garuma aprēķināšana – 2 p. ABCD perimetra aprēķināšana – 1 p. Simetrijas ass uzrakstīšana – 1 p. Simetriskā punkta atlikšana – 1 p. Ņemam lapu un piesedzam apakšējo ACD trīsstūri, lai nejauc galvu. Mums ir vienādmalu trīssturis, kura viena mala ir 10centimetri. Tātad AB = BC = AC = 10centimetri. 1 punkts. Ja AC perpendikulars BD, tad AOC un BOC ir taisni leņķi un AC dala uz pusēm un AO= CO = 5 centimetri. 1 punkts. Ņemam lapu nost un redzam trīsstūri AOD, kuram viena mala ir 5centimetri ( puse no AC) un otra mala ir 12 centimetri. Pēc Pitagora teorēmas - 12 kvadrātā plus 5 kvadrātā = OD kvadrātā, tad OD ir kvadrātsakne no 169 un ir 13 centimetri. 2punkti. Un tā tālāk - 7 punkti.

2.daļas 6.uzdevums. Konkursā „Erudīts” piedalījās astotās un devītās klases skolēni. Katra klase darba noformēšanai saņēma 30 papīra loksnes. Katrs astotās klases skolēns saņēma par 1 loksni mazāk nekā katrs devītās klases skolēns. Kopā 25 skolnieki. (10 punkti) Lokšņu skaita apzīmēsana katram 9.klases skolēnam – 1 p. Skolēnu skaita izteiksmes 8. un 9.klasei uzrakstīšana – 2 p. Vienādojuma sastādīšana – 1 p. Saucēju vienādošana un kvadrātvienādojuma iegūšana – 2 p. Kvadrātvienādojuma atrisināšana – 2 p. Nederīgās saknes atmešana – 1 p. Otra prasītā lieluma aprēķināšana – 1 p. x skolnieki 8.klasē (25-x)skolnieki 9.klasē, jo kopā 25 skolnieki 30/x loksnes katram 8.klases skolniekam, 30/(25-x) loksnes katram 9.klases skolniekam katrs 8.klases skolnieks saņem par 1 loksni mazāk 30/x = 30/(25-x) -1 Labajā izteiksmes pusē vieninieku uzrakstam kā (25-x)/(25-x) un tad 30/x = (30-(25-x))/(25-x) tālāk 30/x = (5 + x)/(25 - x) sareizinam krustiski un dabū kvadrātvienādojumu x kvadrātā + 35x -750 =0 no tā x=15 15 skolnieki 8 klasē, tad 25 - 15 = 10 skolnieki 9.klasē, 30/15 = 2lapas un 30/10 = 3lapas Labajiem klases skolēniem te jāprot dabūt 3-5 punktus, ja, protams, kvadrātvienādojumi šādā veidā ir risināti.

2.daļa 1. uzdevums. 1/2 reiz (4x +1/2) + x reiz (x-5) = (x-1/2) reiz ( x + 1/2) Abu iekavu atvēršana vienādojuma kreisajā pusē - 1 p.Iekavu atvēršana vienādojuma labajā pusē - 1 p. Izteiksmju vienkāršošana - 1 p.Vienādojuma saknes aprēķināšana - 1 p. 1/2 reiz (4x +1/2) + x reiz (x-5) = (x-1/2) reiz ( x + 1/2) lai tiku vaļā no tām daļām, reizinām visu, ko var ar 2. Ja reizina atsevišķus saskaitāmos, tad jareizina katrs ar 2, ja reizināmos - tad reiz 2 un viss. 2 reiz 1/2 sanāk 1. 4x + 1/2 + 2x reiz (x - 5) = (2x -1) reiz (x + 1/2) vēl tur tā 1/2 traucē, atkal reizinām visu ar 2. 8x + 1 + 4x kvadrātā - 20x = (2x-1) reiz (2x - 1) jo reizinātiem reizina tikai 1 no reizinātājiem, nevis abus. 4x kvadrātā + 1 - 12x = 4x kvadrātā + 2x - 2x - 1 Te tie 4x kvadrātā abās pusēs noīsinās un 2x -2x arī. -12x + 1 = -1 un x = 1/6 Pārbaudam. 1/2 reiz (4/6 + 1/2) + 1/6 reiz (1/6 - 5) = (1/6 - 1/2) reiz (1/6 + 1/2) 4/12 + 1/4 + 1/36 - 5/6 = 1/36 + 1/12 - 1/12 - 1/4 1/36 abas pusēs nostrīpo, un 1/12 - 1/12 arī, sanāk 1/3 + 1/4 - 5/6 = -1/4 un 1/3 + 1/2 - 5/6 = 0 tā kā 1/3 = 2/6 un 1/2 = 3/6 tad 2/6 + 3/6 - 5/6 = 0 un 5/6 - 5/6 = 0

Komentāri 8

ak vai

Raimond, izgulies labāk!

pirms 9 gadiem, 2010.06.21 14:06

:(

Vai Tu neesi Guntas L. radinieks??? Varētu būt....

pirms 9 gadiem, 2010.06.21 16:06

Raimonds_

Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone
Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.
Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā.
Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.
Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...

Rivža: ""man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu.""

pirms 9 gadiem, 2010.06.21 20:30

skolā biju tugodums

Pirmās 2–4 nedēļas terapijas sākumā slimnieki rūpīgi jānovēro, sevišķi pacienti ar pašnāvības tieksmi.
Zāļu lielu devu lietošana novājinātiem pacientiem var izraisīt zāļu pārdozēšanu.
Amitriptilīnsjālieto piesardzīgi, ja anamnēzē minēti krampji, kā arī urīna aizturesgadījumos, jo zālēm piemīt atropīna grupas līdzekļiem līdzīgaiedarbība. Pacientiem ar slēgta priekšējās kameras kakta glaukomu vaipaaugstinātu acs iekšējo spiedienu zāles var izraisīt glaukomas lēkmes.Amitriptilīna lietošanas laikā jāuzrauga pacienti ar sirds un asinsvaduslimībām, jo lielās devās zāles var izraisīt sirds aritmijas, sinusatahikardiju un kavēt uzbudinājuma vadīšanu sirdī. Šīs grupas zāles varizraisīt stenokardijas lēkmi vai miokarda infarktu. Rūpīgi jānovēroslimnieki ar feohromocitomu vai hipertireozi, kā arī pacienti, kurilīdztekus lieto tireoīdo hormonu preparātus. Pacientiem, kas biežilieto alkoholu, zāles var izraisīt pašnāvības vai zāļu pārdozēšanastieksmi.
Šizofrēnijas slimniekiem var pastiprināties psihozes simptomi, var pastiprināties arī paranoīdā simptomātika.
Depresijasgadījumā, īpaši pacientiem ar maniakālo depresiju anamnēzē, slimībasgaita var attīstīties mānijas vai hipomānijas virzienā.
Pacientiem,lietojot amitriptilīnu vienlaikus ar holinoblokatoriem vaisimpatomimētiskiem līdzekļiem, arī epinefrīnu kombinācijā ar vietējāsanestēzijas līdzekļiem, jāatrodas stingrā ārsta uzraudzībā,nepieciešama devu koriģēšana. Ja iespējams, amitriptilīna lietošanajāpārtrauc pirms ķirurģiskas operācijas.
Zāles var gan palielināt, gan mazināt glikozes koncentrāciju asinīs.
Piesardzībajāievēro, ordinējot amitriptilīnu vecāka gadagājuma slimniekiem vaipacientiem ar aknu darbības traucējumiem, kā arī nakts enurēzi vaiporfīriju.
Amitriptilīna tabletes satur laktozi. Šīs zālesnevajadzētu lietot pacientiem ar retu iedzimtu galaktozes nepanesību,Lapp laktāzes deficītu vai glikozes–galaktozes malabsorbciju.

pirms 9 gadiem, 2010.07.02 10:43

Raimonds_

Rīgas Tehniskas Universitātes rektors Knēts radio vakar: Tā ir viena no tām lietām, kas nāk no deviņdesmito gadu sākuma, kad pieņēma lēmumu, starp citu, kā saka, tas atbildīgais, kas to izdarīja bija Andris Piebalgs, toreizējais izglītības un zinātnes ministrs, ka skolēni paši pēc devītās klases var izvēlēties, uz kurieni viņi grib iet un tajā laikā profesionāli tehniskā orientācija bija tāda, uzskatīja, nu tas ir kaut kas otrsķirīgs, tas nav vajadzīgs, visiem vajag vidējo izglītību, visi ies mācīties vidusskolā, un, ejot mācoties vidusskolā, viņiem bija jāpasaka, kurā virzienā viņi mācīsies un tad izrādījās, ka lielākā daļa grib sociālās zinātnes, juridiskās zinātnes, visādas tādas jomas, kas ir ļoti vajadzīgas, ļoti interesantas, neapšaubāmi, bet, ja lielākā daļa, ja no 100 cilvēkiem 90 aiziet uz turieni, jeb vēl vairāk, tad tas vairs nav labi - un tā rezultātā mēs nonācām pie situācijas, ka vienkārši nav augstskolas beidzēji, kuri var potenciāli pretendēt uz iestāšanos tehniskajā universitātē, jo mēs ņemam, iestāšanas mums ir... Streips: Vidusskolas beidzēji, vārdu sakot.... Knēts: Vidusskolu beidzēji. Mums vajag matemātiku uz fizikas eksamenu kārtot un liela daļa bija tādi, kas nebija matemātiku kārtīgi mācījušies un arī fiziku ne, vinus laida cauri, jo viņi gāja, kā saka ....mācīsies par juristiem visi un, nu izdevās, izdevās pārliecināt valdību, valdība pieņēma lēmumu, ka bez diviem obligātajiem, tātad latviešu valodas un svešvalodas, ir trešais, obligātais centralizētais, tagad matemātika, un pagājušais gads bija pirmais, kad mēs uzņēmām šos, kas jau tos trīs gadus ir mācījušies pastiprināti to matemātiku. Nu, ļoti labi bija, kā saka, tie rezultāti no vidusskolām, kaut gan, ja tā skatās, kā tad viņi izskatījās reāli, kad viņi nāca pie mums un kārtoja pirmo sesiju, tad nu apmēram daudz neatšķīrās no iepriekšējiem - bija tie, kas izkrita eksāmenos, bija tie, kas mācījās labi, bet nu mēs ceram, ka uz priekšu, kā saka tas uzlabosies, jo vajadzēja steidzīgi vidusskolās sameklēt labus matemātikas skolotājus, tāpatās, kā valodas skolotāju trūkst, tāpatās trūkst arī matemātikas skolotāju un fizikas skolotāju.

pirms 9 gadiem, 2010.07.02 19:47

2425425

http://www.calis.lv/forums/tema/18120304-ludzu-izskaidrojiet-ar-cik-nepietiekamiem-vertejumiem-var-pabeigt-pamskolu/

pirms 8 gadiem, 2011.04.17 10:25

kjirsis

pamskolu/ :DDD

ieskau kaadu gadu veel pamaaciities pamatskolaa:D

pirms 8 gadiem, 2011.04.18 10:20

yoske

[pamācies pie PONTAGAM ,tu vecozēn beidzot ģimnāziju kvadrātsakni nepratīsi IZVILK ,kur vēl trīstūrus locīt .Ar cieņu Pontāgas UPURIS .]

pirms 8 gadiem, 2011.04.22 23:37

Attiecības

Uz staburags.lv pilno versiju