Labdari un pārējie.

Pēdējā laikā, laikam jau tādēļ, ka ir krīze, medijos atkal un atkal parādās izvērsti prātuļojumi par to, cik viss ir slikti, cik politiķi ir visu salaiduši dēlī un cik inteliģence, mākslinieki, labie mediji un vienkāršā tauta ir sirdsškīsti un nevainīgi. Protams, politiķi un ierēdņi nav daudz ko pamanījuši un izdarījuši, bet vai tikai viņi? Pēdējā laikā vērojam gan vairākstundu televīzijas tiešraides no Saeimas, gan iespēju mīļotajai tautai uzdot jautajumus TIEŠAJĀ ēterā premjeram, gan laiku pa laikam parādās sen nedzirdēti jēdzieni un to skaidrojumi. Nepopulāri, bet vajadzīgi lēmumi, kredītu izsniegšanas toreizējie un tagadējie nosacījumi, valsts budžeta veidošanas saskaitāmie, to vai citu procesu ietekme uz ekonomiku un citi sen nedzirdēti un visai interesanti sižeti. Tad nu - kur Jūs bijāt agrāk? Vai pirms kaut vai 3 gadiem bija iespēja diskutēt par kredītņemšanas paradumiem vai par valsts kopējo ārējo parādu? Varbūt valsts medijos bija iespējas vismaz pāris reizes nedēļā baudīt izvērstu speciālistu diskusiju par patēriņa un attīstības kredītu atšķirībām un ietekmi uz tautsaimniecību? Varbūt kāds no tautas mīluļiem publiski aicināja tautu nedaudz piebremzēt ar aizņemšanos? Vai tie, kas aicināja, ir apzināti? Vai šo problēmu pieminēšana izvērsās par vismaz pāris papildu jautājumiem vai arī tika veiksmīgi noairēta uz citiem, it kā, bet tomēr ne daudz svarīgākiem un interesantākiem jautājumiem? Pēdējais gadījums ASV ar 70 gadus veco biržas darbinieku, kurs uzbūvējis 50 miljardu shēmu piramīdu, kurā iebrukušas lielas bankas, liecina, ka vienkāršs konservatīvisms un piesardzība noder arī ekonomikas speciālistiem un veselām bankām ar desmitiem gadu ilgu pieredzi, lai to tik vienkārši neapkrāptu. Latvijas gadījumā starpība starp kredītos nomaksājamo un patieso vērtību iegādātajiem īpašumiem un mākslīgo histēriju aizņemšanās veicināšanai tomēr bija daudz vieglāk pamanāma. Jebkuram. Arī labajiem tēliem. Novērtēsim ne tikai politiķu devumu krīzes attīstīšanai, bet arī savu, savu paziņu, mīļoto mediju, mākslinieku, ekonomikas speciālistu un citu labdaru devumu. Būtu taču visai neloģiski, ja tāds, kurš pēdējo pāris gadu laikā aizņēmis 10 stundas mediju ētera laika ar saviem tekstiem, no šīs krīzes iziet ka viedais speciālists ar tautai patīkamu un pieņemamu viedokli vēl uz nākamajiem 10 gadiem. Arī biznesa izglītība, kas pieejama vietējiem nākamajiem speciālistiem laikam tomēr tālāk par vidēji sarežģītu lokālu procesu menedžēšanu nepavelk. Taču pie šāda sabiedriskas diskusijas līmeņa ar konkrētajiem vienīgajiem vainīgajiem ir šaubas, vai kaut ko iemācīsiem mēs, kā tauta un tie, kas vadīs valsti nākamajos 10 gados, gan par pašu gudrību, gan ārzemju padomu kvalitāti, gan pirms, gan pēc krīzes.

Politika

Uz staburags.lv pilno versiju