Mācīties vai nemācīties 2

Gudri cilvēki runā, ka cilvēkam jāmācās līdz mūža galam. Vecums nav šķērslis jaunu zinību apgūšanai. Man jau arī veca paliek tikai āda. Ir, ir tāda nereāla lieta - šodienas prāts un jaunie gadi. Bet - ja tantei būtu riteņi, būtu ļoti daudz tramvaju... Pirms nedaudz gadiem apmeklēju arī kādu augstskolu. Skaisti bija, jauki. Tad gan nenovēršami tuvojās sesija. Es lai mācītos tāpēc, lai man par to liktu atzīmi? Lika drusku pagaidīt. Pietiekami daudz gadu par zināšanu apguvi man ir liktas arī tās, ko sauc par atzīmēm. Joprojām gan mācos. Mani skolotāji gan nav zāle un koki - tos kādreiz arī pļauj un cērt. mans skolotājs ir akmens. Ko es no viņa varu iemācīties? Es taču jau esmu rūdīta, pieredzējusi, stipra. Esmu. Tur nu neko nevar darīt, tāda esmu. Tā kā tās stipruma stundas bastoju. Vienu gan ceru no akmeņa uzzināt - kāpēc tādiem stipriem, izturīgiem vispār ir jābūt. kam viņi vajadzīgi.Bedri var aizbērt arī ar ko ne tik izturīgu, atspiesties var uz kā mīkstāka ( akmens ir ciets), Ā, skaisti pa ūdeni lec tie pavisam plakanie akmentiņi. Bet tie ir mazi, pat sašķēlušies. Gan jau kādā no stundām tas runājošais akmens - skolotājs pateiks, kāpēc vajadzīgi stiprie, rūdītie. Cilvēki mācās. Kā nu kurš. Politika gan laikam nemācās. Paši politiķi no savām un citu kļūdām laikam arī nemācās - tā būtu tikpat liela greznība, kā tad, ja es mācītos atzīmes dēļ.

Komentāri 2

Uts

Sapīpējusies esi, var just ka labi ieliek? Murgs kaut kāds.

pirms 10 gadiem, 2009.06.12 09:27

:))

Tas laikam ir tikai fragments no tavas dienasgrāmatas. Jāatzīst, ka citiem to lasīt ir pilnīgs bezsakars!

pirms 10 gadiem, 2009.06.12 11:57

Politika

Uz staburags.lv pilno versiju