Bijušā neretieša un Saeimas deputāta kandidāta Sanda Riekstiņa uzņēmumam Konkurences padome piemēro 15 702 eiro lielu naudas sodu par dalību kartelī

Konkurences padome (KP) šā gada 13.septembrī nolēmusi sodīt trīs meliorācijas uzņēmumus - "Limbažu Melio", "Bauskas meliorācija" un "Meliorācijas eksperts" - par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu iepirkumos, aģentūru LETA informēja KP.

Par konkurences tiesību normu pārkāpumu kopumā uzņēmumiem piemērots naudas sods vairāk nekā 70 000 eiro apmērā.

KP noskaidroja, ka "Bauskas meliorācija" un "Limbažu Melio" savstarpēji saskaņotus piedāvājumus sniedza zemnieku saimniecībām "Sniedzes", "Pārupes" un "Aleksandrīnas" projektos organizētajās būvdarbu cenu aptaujās. Tas ļāva "Limbažu Melio" ar tam vēlamo cenu uzvarēt visos konkursos. Savukārt "Meliorācijas eksperts" saskaņotus piedāvājumus ar "Bauskas meliorācija" sniedza zemnieku saimniecībai "Azaidi" projektā organizētajā būvdarbu cenu aptaujā, un tā rezultātā uzvarēja "Meliorācijas eksperts".

Par konstatētajiem pārkāpumiem KP "Limbažu Melio" piemērojusi naudas sodu 15 702 eiro apmērā, "Bauskas meliorācijai" - 28 376 eiro apmērā un "Meliorācijas ekspertam" - 26 399 eiro apmērā.

Uzņēmuma "Bauskas meliorācija" pārstāvis Mārtiņš Ozoliņš aģentūrai LETA teica, ka uzņēmuma juristi patlaban iepazīstas ar attiecīgo KP lēmumu un izvērtēs, kā kompānijai tālāk rīkoties. Līdz ar to plašākus komentārus viņš pagaidām nesniedza.

"Meliorācijas eksperts" īpašnieks Jevgeņijs Osmolovskis aģentūrai LETA noliedza, ka uzņēmums būtu darbojies kartelī. Plašākus komentārus viņš nesniedza, iekams kompānija nav iepazinusies ar attiecīgo KP lēmumu.

Arī uzņēmuma "Limbažu Melio" īpašnieks Sandis Riekstiņš aģentūrai LETA noliedza, ka uzņēmums būtu darbojies kartelī. "Es kategoriski noliedzu to, ko KP ir sadzejojusi. Gatavošu prasību tiesā. Tikko uzvarēju Valsts ieņēmumu dienestu, uzvarēšu arī KP," viņš sacīja, norādot, ka KP lēmums balstās uz elektronisko vēstuli, kas nav pierādījums, lai apsūdzētu uzņēmumu par dalību kartelī. Plašāku komentāru "Limbažu Melio" sniegs pēc tam, kad uzņēmuma juristi būs iepazinušies ar attiecīgo lietu.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Limbažu Melio" reģistrēts 1994.gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 2846 eiro. Uzņēmums pilnībā pieder Sandim Riekstiņam. Kompānijas apgrozījums 2017.gadā bija 628 095 eiro, bet peļņa - 36 180 eiro.
Savukārt "Bauskas meliorācija" reģistrēta 1995.gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 2844 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Zelma Ozoliņa. 2016.gadā uzņēmums strādāja ar 775 051 eiro apgrozījumu un 59 625 eiro peļņu. Kompānijas 2017.gada rezultāti nav publiskoti.

"Meliorācijas eksperts" reģistrēts 2014.gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro. Uzņēmums pilnībā pieder Jevgeņijam Osmolovskim. Uzņēmuma apgrozījums 2017.gadā bija 1,32 miljoni eiro, bet peļņa - 30 321 eiro.

KP sāka izmeklēt attiecīgo lietu pēc tam, kad LAD 2016.gadā saskatīja aizdomīgas sakritības fonda projektos. Vērtējot iepirkumus un veicot procesuālās darbības 11 uzņēmumos, KP guva pierādījumus, ka no 2015. līdz 2016. gadam "Limbažu Melio", "Bauskas meliorācija" un "Meliorācijas eksperts" ir aizliegti vienojušies četrās cenu aptaujās, elektroniski apmainoties ar attiecīgajā cenu aptaujā iesniedzamajām tāmēm un vienojoties par darbībām, lai konkrētais uzņēmums uzvarētu konkursos. Tādējādi starp uzņēmumiem nepastāvēja konkurence un tika sagatavoti piedāvājumi, kas nav tapuši patiesas konkurences apstākļos.

KP atgādināja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijā (EK) apstiprināto Lauku attīstības programmu 2014.-2020.gadam zemnieku saimniecībām un citiem uzņēmumiem Latvijā ir iespēja saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībai. Zemnieku saimniecībām ir jāizstrādā projekts un jānodrošina tā īstenošana vairākos posmos, aptverot meliorācijas sistēmu projektēšanu, topogrāfisko uzmērīšanu, būvniecību un būvuzraudzību, katrā no posmiem organizējot iepirkuma procedūru. Tām ir iespēja piesaistīt projektu vadītājus, kas to vārdā organizē iepirkumus, paraksta un iesniedz dokumentus. Fonda finansējuma piešķiršanu projektiem administrē un uzrauga LAD.

KP norāda, ka izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka uzvara iepirkumos tika panākta ne tikai ar konkurences normu pārkāpumiem. Izvērtējot lietā esošo informāciju par dokumentiem, ko LAD pieņem no atbalsta pretendentiem un uz kuru pamata tā lemj par projekta apstiprināšanu un naudas līdzekļu piešķiršanu, KP novēroja atsevišķas neatbilstības projektu administrēšanā un uzraudzībā no atbildīgo iestāžu puses. Piemēram, cenu aptaujās pretendentu sagatavotie piedāvājumi neatbilda dokumentiem, kam piemīt juridisks spēks, jo tie nebija parakstīti. Tāpat konstatētas vairākas būtiskas neatbilstības saistībā ar zemnieku saimniecību piesaistīto projektu vadītāju veiktajām darbībām, kuru uzdevums bija atbilstoši likumdošanai profesionāli organizēt iepirkumus.

KP konstatētie fakti liecina, ka dokumenti netika atbilstoši sagatavoti un noformēti. Bez tam konkrētās atbalsta programmas daudzo projektu norisi organizēja tikai divi projektu vadītāji, un to rīcība cenu aptaujās mākslīgi sekmēja konkrētu uzņēmumu uzvaru, atsevišķiem uzņēmumiem nodrošinot uzvaru pat vairākkārtīgi.

KP iepriekš jau daudzkārt konstatējusi, ka bieži aizliegtas vienošanās sekmē pašu pasūtītāju rīcība. KP ieskatā, aizliegtas vienošanās nesamazināsies, kamēr pasūtītājs nesāks atbildīgi izturēsies pret tā administrējamo resursu godīgu un pamatotu izlietojumu. Lai mazinātu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, KP informēs atbildīgās iestādes par konstatētajām problēmām to administrētajos iepirkumos, kas savukārt ir veicinājušas konkurences imitāciju atsevišķās cenu aptaujās.

Novadu ziņas

Uz staburags.lv pilno versiju