Agrāk viens no lielākajiem kolektīviem 1

Uz kopīgu talku Likteņdārzā bija sapulcējušies 26 bijušie melioratori no Aizkraukles, Skrīveriem, Kokneses, Neretas un Bebriem. Viņi sakopa upes krastu un atcerējās savus darba gadus.

Kādreizējās Stučkas 25. pārvietojamās mehanizētās kolonnas (PMK) priekšnieks Pāvels Brimer­bergs stāsta, ka uz talku Likteņdārzā kopā sanākusi vien maza daļa no toreizējiem melioratoriem. Viņu vidū arī pēdējais PMK un vēlāk arī Kokneses meliorācijas valsts uzņēmuma direktors Dainis Putniņš. Tolaik vasaras sezonā meliorācijā strādāja ap 500, ziemā — ap 350 strādnieku, un tas bija Kokneses nozīmīgākais uzņēmums, kas darbību beidza 1996. gadā. Bijušajā Aizkraukles rajonā lielākie darbi veikti Skrīveru pusē, meliorējot izmēģinājumu saimniecības laukus.

Starp sanākušajiem bija arī sievietes, bet koknesiete Ņina Rušmane ir viena no retajām, kura kopā ar vīriem veica meliorācijas darbus. Talcinieku vidū bija arī celtnieki, inženieri, darbu vadītāji, grāmatvedes un citi kantora darbinieki.

Pāvels Brimerbergs, stāstot par laiku, pirms Latvija atguva neatkarību, teic, ka tolaik gadā melioratori veica darbus 4 miljonu rubļu vērtībā, tagad meliorācijai atvēl vien ap 50 tūkstošu latu. Darbinieki pelnīja labas algas, bet līdz ar krīzi šajā nozarē pēkšņi palika gandrīz bez iztikas līdzekļiem, un šobrīd vairumam sirdī palicis rūgtums par to, ka viņu darbs nav novērtēts.

Tomēr šīs profesijas pārstāvji visos laikos bijuši jautri, dzīvespriecīgi, to pierāda arī noskaņojums pirms krasta sakopšanas darbiem. Bijušais priekšnieks teic, ka agrāk, PMK laikos, gadā bijušas trīs lielas kopāsanākšanas: aprīļa vidū — sezonas atklāšanā, noslēgumā — rudenī un jauno līgumu slēgšanas dienā — ziemā. Mūsdienās daļa me­liora­toru ir pensijas vecumā, atpūšas, bet vairāki neieradās tāpēc, ka strādā algotu darbu.

Komentāri 1

smaids

Rušmaniete-kā korķis visām pudelēm!

pirms 6 gadiem, 2013.09.13 22:35

Kokneses novadā

Uz staburags.lv pilno versiju