Mācītājs pēc dievkalpojuma vadīs treniņus

“Man kā mācītājam jāgādā, lai visi, kas atnāk uz dievkalpojumu, saņem mazliet gaišuma, mazliet spēka būt labākiem,” uzskata mācītājs Rolands Eimanis. Viņš ir mācītājs Jaunjel­gavas, Daudzeses un Seces luterāņu draudzēs.

— Jūs jautājāt cilvēkiem, ko gaidāt no mācītāja. Vai jums ir idejas, ko varat darīt, lai cilvēki nāk uz baznīcu?

— Man ir ne tikai idejas, bet arī konkrēta rīcība. Es uzskatu: ja draudze darīs gaišākus tos piecus, kas atnāca, tad rīt jau te būs seši. Ja tā vecmāmiņa, kura pēc baznīcas apmeklējuma mājās teiks: mācītājs man lika uzcept cepumiņus jums visiem neticīgajiem, tad vienā reizē viņi atnāks to cepumiņu dēļ. Es patiešām uzskatu: ja pēc dievkalpojuma no baznīcas starodami — un izstarodami cilvēcību un mīlestību, nevis pareizību — iznāks kaut tikai mācītājs ar ērģeļnieku, tas darbojas labāk nekā tukši solījumi. Labāk nekā tas, ja uztaisīsim akciju un tirgus laukumā sauksim: nāciet visi uz baznīcu! Latvietis ir pietiekami gudrs, lai neuzķertos uz plikiem vārdiem. Man kā mācītājam jāgādā, lai visi, kas atnāk, saņem mazliet gaišuma, mazliet spēka būt labākiem. Tā ir draudzes pamatmisija.
Varu pastāstīt, ko vēl daru. Uzskatu, ka mūsu ticība kļuvusi pārāk sēdoša, tāpēc Jaunjelgavā pēc dievkalpojuma vadīšu arī garīgo nodarbību — skriešanas treniņu.
— Tātad jūsu teiktais, ka baznīcā var būt arī aerobika, bija domāts nopietni!
— Jau vairāk nekā desmit gadu nodarbojos ar skriešanu, katru dienu skrienu pa mežu. Cilvēki sporto ar vienu mērķi: koncentrēties savai labsajūtai un nepazaudēt to, tāpēc esmu izveidojis trīspakāpju treniņu programmu, kurā balstu kustēšanos labsajūtā. Esmu pārliecināts: ja sportojot nepieregulē garu, tas var pārvēr­sties par kaitējumu pašam. Kā tas var būt, ka tik daudzi sportisti samocījuši savu veselību? Kas tā ir par briesmīgu vilšanos: tu jaunībā nesēdi pie datora, nepīpo un sporto, lai būtu veselīgs, bet paiet gadi, un tev sāp kājas! Lai tā nenotiktu, ir jāsporto ar sirdi. Es kā garīdznieks uzskatu, ka vienīgais sports, kas mūsdienās palicis kā brīvas gribas sporta veids, ir dejošana. Visi pārējie sporta veidi ir bīstami veselībai. Tā ka starp sportu un veselīgu sportu ir diezgan liela atšķirība.
— Kā notiek treniņš baznīcā?
— Tā ir brīvprātīga nodarbība, kas būs pēc dievkalpojuma, tāpēc šajā gadījumā nevar teikt, ka nevajag nākt uz baznīcu, ja negribi sportot. Treniņš ilgst vienu stundu, no pulksten 12 līdz 13.  Sākumā tas notiks baznīcā, mācīsimies ritmiski elpot un domāt, pēc tam treniņus vadīšu ārā.

Visu rakstu lasiet "Staburaga" 7.marta numurā.

Novadu ziņas

Uz staburags.lv pilno versiju