Paplašinot Salenieku karjera izstrādes zonu, apdraudējumu nesaredz

Aizvadīta otrā sabiedriskās apspriešanas sanāksme par ietekmes uz vidi novērtējumu Salenieku karjerā, Sērenē. Tajā plānots paplašināt izstrādes zonu. Līdz darbu sākšanai tiek izrunāts tuvējo māju iedzīvotājiem svarīgākais un risināts jautājums par izmantojamā ceļa īpašniekiem.

Pirms gada pirmajā sanāksmē iedzīvotāji izteica nepieciešamību pasargāt savus īpašumus no karjera trokšņa un putekļiem, tādēļ aicināja darbu veicēju akciju sabiedrību “A.C.B.”, nenozāģēt nelielo mežiņu, kas ir vienīgā buferzona starp karjeru un tuvākajām dzīvojamajām mājām. Jaunajā plānā ierosinājums ņemts vērā, meža teritorija paliks neskarta. Tomēr, iepazīstoties ar ziņojumu, sēreniešus joprojām satrauca uzņēmuma plānotie darbi un tas, kā tie ietekmēs vidi un vai neradīs apdraudējumu.
Vistuvāk karjeram ir mājas ar nosaukumu “Lapsas” — pārdesmit metru attālumā no aptuveni 15 metru augstās karjeras kraujas. Iedzīvotājus satrauca, ka šajā vietā cilvēku un dzīvnieku drošību apdraud neesošie stiprinājumi un žogs. To, vai tas ir droši, uzņēmēji sanāksmē nekomentēja, vien norādīja, ka šī problēma tiks risināta, izstrādājot atradnes derīgo izrakteņu ieguves un rekultivācijas projektu. Atradnes teritorijā nedrīkst atrasties nepiederošas personas, tiek risināts arī brīdinājuma norāžu jautājums. Ievērojot drošības pasākumus, neviens nav apdraudēts.
Kāds sapulces apmeklētājs jautāja: “Vai ir bīstamība, ka Daugava “sagrauzīs” krastu un savienosies ar atradni? Šim karjeram ūdens līmenis ir salīdzināts ar Daugavas ūdens līmeni?” Uzņēmuma un vides konsultāciju biroja eksperti atzina, ka karjera ūdenstilpnes ūdens līmenis korelē ar Daugavas ūdens līmeni, bet erozija nav vērtēta, jo to neietekmē atradnes, bet vairāk Pļaviņu hidroelektrostacijas darbība.
Sapulcē kāds iedzīvotājs jautāja par apvedceļu, kas ved ap karjera rietumu pusi. “Ja karjeru turpinās rakt dziļāk un tas bruks, kurš par to atbildēs?” Uldis Albiņš, Jaunjelgavas novada domes izpilddirektors, stāsta, ka rīcības plāns ir izstrādāts. “20 gadus braukts pa privātīpašumu teritoriju. Savulaik, kad 90. gados mērnieki veica zemes mērījumus, ceļš netika atsevišķi iemērīts. Šo ceļu Zemesgrāmatā reģistrēsim kā būvi, kas piederēs pašvaldībai. Zeme zem ceļa piederēs privātpersonām, ar visiem īpašniekiem slēgsim līgumus. Pašvaldība ceļu uzturēs, greiderējot un šķūrējot sniegu, ja kādā posmā būs nepieciešami pamatīgāki remontdarbi, slēgsim līgumu ar uzņēmēju.”
Šobrīd tiek gatavots ietekmes uz vidi novērtējuma gala ziņojums, kurā būs detalizētākas atbildes uz iedzīvotāju jautājumiem.

Novadu ziņas

Uz staburags.lv pilno versiju