Paradīze ar lavandām

“Lavandu dārzs ir mana paradīze, mana sirdslieta. Man šķiet, kopā ar lavandām es pat elpoju,” saka Sanita Prūse. Viņas paradīze zied tepat Skrīveros, un Sanitas rokām mājražošanas uzņēmumā “Paradīzes lavanda” top ne tikai lavandu maisiņi un tēja, bet arī šokolāde, sīrups, medus un dažāds ievārījums, protams, ar lavandām.

Īsti nezinot māju Skrīveros, kurā dzīvo lavandu dārza saimniece Sanita Prūse, to atrodu pēc smaržas, tikko izkāpjot no mašīnas. Pašas saimnieces vēl nav, bet dārzā pie daudzdzīvokļu mājas zem ābeles viss izskatās kā īstā lavandu paradīzē — balti lillā stendiņš ar “Paradīzes lavandas” produkciju, grozs ar tikko grieztām ziedošām lavandām un ļoti gaumīgi uzklāts kafijas galdiņš. Balts galdauts ar violetu akcentu, tasīte ar violetu lavandu uz sāna, lavandām rotāta salvete, smalks un smaržīgs ziediņš uz apakštasītes. Cienastam baltā šokolāde ar lavandu, medus, rabarberu un tomātu ievārījums ar lavandu. Milzīgs grozs ar lavandām un klēpis ar lavandīnu — tā īsto nosaukumu uzzinu vēlāk, kā arī to, ka tam ir garāka ziedu vālīte nekā lavandai un tas smaržo vēl vairāk.
“Tas man nav tikai bizness, lavandas ir mana sirds,” saka Sanita, nākot ar kafijas krūzi rokās. Un mūsu sarunas laikā es to sajūtu vairākkārt.

Ziedi jāpagaida
“Lavandas man patikušas jau sen, bet visi vienmēr atrunājuši: nepūlies, Latvijā tās nevar ieaudzēt,” stāsta viņa. “Jau pirms desmit gadiem izmēģināju audzēt pirmās lavandas, bet nekas prātīgs nesanāca — no paciņas sēklu izdīga vien pāris stādiņu. Biju neatlaidīga, lasīju un mācījos, un man sanāca!”
Viņa stāsta, ka aktrises Daces Bonātes tētis, kurš dzīvoja kaimiņu dzīvoklī, atvēlēja mazu pleķīti zemes turpat dažus soļus no daudzdzīvokļu mājas, un šajos dažos kvadrātmetros pie siltumnīcas drīz auga Sanitas pirmās lavandas. “Nevienu stādiņu neesmu pirkusi, visas manas lavandas ir pašas ar mīlestību audzētas,” saka Sanita.

Viņa atklāj, ka sēkliņas ir smalkas, tās jāsēj virs augsnes, un siltumam virsū jāliek stikliņš vai maisiņš. Stādu audzēšanai viņa iegādājas “Benary” profesionālās sēklas. Lavandas sēj februārī vai jūnija sākumā. Ziemā sētiem stādiņiem jūlija vidū jau uzzied pa kādam ziediņam. No sēkliņas līdz ziedošam lavandu krūmam paiet divi gadi.  Šovasar viņas lavandu dārzs ir jau apmēram 0,1 hektāru liels, tajā aug četras lavandu šķirnes, bet ir doma dārzu vēl paplašināt. Jā, nākotnē varbūt arī piedāvāt apskatei un fotosesijām citiem.
Sanita bilst: katram ir savs lavandu audzēšanas stāsts, arī viņai. Piemēram, citi uzskata, ka lavandu krūmiņam otrajā gadā nevajag ļaut ziedēt, lai būtu spēks, bet viņa tā nedara. “Ja stādiņš augs, tas augs tāpat,” saka saimniece. “Tāpat ir nostāsti, ka lavandu bieds ir skudras. Es tā neuzskatu un ļauju skudrām dzīvot tuvumā. Klausu savai sirdsbalsij un daru pēc sajūtām, nevis lasu, ko iesaka citi.”
Sanita stāsta, ka lavandas ir ne tikai grūti ieaudzēt, tāpat stādiem nepatīk kailsals. Saimniece ik pavasari ar bažām brauc uz savu dārzu un domās lūdzas: kaut nu būtu izturējušas! Pirms dažiem gadiem puse lavandu izsala, bet šī ziema tām bijusi labvēlīga, un šovasar lavandas ziedēja īpaši krāšņi. No katra krūma saimniece nogriezusi pa astoņiem lieliem ziedu pušķiem. Tos sien saišķos, apmēram divas nedēļas žāvē bēniņos un vēlāk liek kastēs. Rudenī, kad citi skatās seriālus, Sanita ņem savas lavandas un ar rokām tās burza. Rudens un ziemas vakariem darbs nodrošināts — nosmej viņa. Saberztos lavandas ziediņus liek izšūtos linu maisiņos, gatavo tējas paciņas, pirts skrubjus un citas lietas. Sanita pati arī vāra rabarberu, cidoniju, ābolu un tomātu ievārījumu ar lavandu. Top arī priežu čiekuru sīrups ar lavandu, un šogad jaunums ir pieneņu medus ar lavandu. “Ideju un darāmā man ir tik daudz, ka galvā ir vesels labirints — visa diena saplānota kā mazos plauktiņos,” nosmej viņa.

Uz skolu — ar lavandu maisu
Kāpēc Sanitas uzņēmumam izvēlēts nosaukums “Paradīzes lavanda”? “Tā ir mana paradīze, mana sirdslieta,” saka viņa. “Man šķiet, kopā ar lavandām pat elpoju. Citam enerģiju dod mežs, liepa vai ozols, man — lavandas. Es mīlu savu lavandu dārzu, kuru esmu izveidojusi ar saviem spēkiem un līdzekļiem. Visu to daru ar lielu sirds degsmi un mīlestību, un arī pircēji to jūt.”
Kad jautāju, kādas labas īpašības lavandai piemīt, Sanita atzīst: jā, izsenis smaržas dēļ to daudzi uzskatīja par kožu atbaidīšanas līdzekli, taču lavanda ir vērtīgs un universāls augs, kas der gan veselības uzlabošanā, gan konditorejā, gan daudzās citās jomās. Tā palīdz pret nogurumu, mazina migrēnas izraisītas galvassāpes, palīdz pret bezmiegu. Daudziem nav svešas lavandas nomierinošās spējas, un saistībā ar to Sanita iesaka: mūsdienu bērni ir diezgan hiperaktīvi, tāpēc skolās katrā klasē vajadzētu būt lavandu pušķīšiem vai maisiņiem. Daudzviet pasaulē šī metode tiek lietota. Starp citu, mazs lavandu maisiņš somiņā jānēsā katrai sievietei, jo tā aizsargā pret skaudību, ļaunu aci un lāstiem.
Sanitas lavandu izstrādājumi nopērkami veikaliņā Madonā, tūrisma centrā “Latvju spīķeris” Pļaviņās, veikalā “Pārsteigums” Skrīveros, bet lielākoties viņa pati savu preci pārdod tirdziņos. Viņas darinājumus cilvēki pērk dāvanām, daudzi lavandu izstrādājumi ceļo uz ārzemēm. “Negribu, lai mans mājražošanas uzņēmums kļūst pārāk rūpniecisks, daru, cik viena varu paveikt,” stāsta Sanita.
“Visu daru no sirds, laikam citādi neprotu,” nosaka lavandu dārza saimniece. “Nē, pedante neesmu, bet cenšos visu izdarīt kārtīgi. Pat savas lavandas griežu rūpīgi — katru ziediņu izauklējam, un šajā darbā man palīdz tikai ģimene un draugi.” Sanitas dēls Ričards un meita Patrīcija vēl mācās Skrīveru vidusskolā. Palīdz arī vecākā meita Elīna, kura dzīvo Siguldā, un Sanita ir vecmāmiņa diviem burvīgiem mazdēliem Jēkabam un Krišjānim. Vecākā meita augstskolas beigšanas diplomdarbā veidoja bukletus mammas uzņēmumam, kurā bija arī receptes, kā var izmantot lavandas.
Viņas uzņēmumam esot vēl vairāki izpalīgi — šuvēja Astrīda darina maisiņus, mākslinieks Juris Cepure izlīdz ar koka darinājumiem, draudzene krustdūrienā izšuj rotājumus, ko stiprina pie lavandu maisiņiem. “Visam, ko piedāvāju cilvēkiem, ir ļoti liela pievienotā vērtība,” atzīst Sanita. “Cilvēkiem, kuri nopērk lavandu maisiņu, saku: mīlējiet to!”

Ar vienu kāju Latgalē
Kad jautāju, vai Sanita ir dzimusi skrīveriete, viņa atklāj: esot no Madonas puses. Skrīveros dzīvo jau 27 gadus, un šī vieta viņai ir ļoti mīļa. “Taču tagad dzīvojam ar vienu kāju vienā, ar otru — citā Latvijas malā,” saka viņa. Ar vīru Normundu viņi 2004. gadā iegādājušies īpašumu Balvu pusē, ap divsimt kilometriem no Skrīveriem. Senā guļbūves māja atjaunota, saimniecības ēkā iekārtota pirts, un šī vieta ar nosaukumu “Paradīzes” kļuva par Prūšu ģimenes mazo paradīzi. Pavisam nesen, draugu rosināti, nolēmuši to iznomāt arī viesiem. “Esmu tur ielikusi daļiņu savas sirds,” saka saimniece. “Viesu mājā varam uzņemt no 50 līdz pat 80 viesu. Lai gan darba tur daudz, Balvu mājās paši jūtamies labi. Citi saka: kā jūs visu paspējat? Ir jāpaspēj!”
Starp citu, lavandas rotā arī “Paradīzes” Balvos — pušķīti saimniece liek uz spilvena viesu istabā, pievieno pirtsslotām un viesiem brokastīs vāra auzu pārslu putru, pievienojot rabarberu ievārījumu ar lavandām. Tūlīt pēc intervijas viņa dodas uz Balviem, kur ne tikai jāuzņem viesi, bet nedēļas nogalē vēl jāpiedalās tirdziņā pilsētas svētkos.
***
“Ēdiet kūku! Bez lavandas,” saka Sanita, kad pošos promiešanai. Te, zem ābeles, no kuras ik pa brīdim lavandu sapņa vidū iekrīt kāds nenogatavojies ābols, jūtos savādi labi. Lavanda nomierina. Par to iedomājos, kad mājupbraucot ir sajūta, ka esi pabijis pasakā. Ar visu lavandu feju. Sajūtās lidoju gabaliņu virs zemes. Tā mierīgi lidoju... 

Novadu ziņas

Uz staburags.lv pilno versiju