Pirmoreiz Latvijā notiks Atvērto durvju dienas Latvijas pilīs un muižās, arī Hiršenhofa muižā Iršos

24. un 25. maijā Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros Latvijas pilīs un muižās pirmo reizi notiks Atvērto durvju dienas, ikvienam interesantam ļaujot iepazīt vēsturiskās ēkas no jauna un vēl neiepazīta skatu punkta.

Atvērto durvju dienās piedalīsies 37 pilis un muižas no visas Latvijas:


Alūksnes Jaunā pils, Beļavas muiža, Berķenes muiža, Blankenfeldes muiža, Cēsu pils komplekss, Dikļu Pils, Dundagas pils, Durbes pils, Dzērbenes pilsmuiža, Hiršenhofas muiža Iršu pagastā, Jaunauces pils, Jaunmoku pils, Jelgavas pils, Jērcēnmuiža, Kazdangas pils, Krāslavas muiža, Kokmuižas pils komplekss, Lielplatones muiža, Litenes muiža, Lizuma muiža, Lūznavas muiža, Nēķena muiža, Padures muiža, Preiļu muižas komplekss un parks, Smuku muiža, Spāres muiža, Stāmerienas pils, Ungurmuiža, Vadakstes muiža, Varakļānu muižas pils, Vecauces pils, Vecpiebalgas muiža, Veselavas muiža, Vilces muiža, Virkas muiža, Zaļā (Zaļenieku) muiža, Zvārtavas pils.


Papildus informācija par Atvērto durvju dienām un konkursu pieejama: www.pilis.lv un www.lpvea.lv


Hiršenhofa (Hirschenhof, kr. Гиршенгоф) – Irši – Iršu muiža un vācu zemnieku kolonija Vidzemē, Kokneses novadā, Iršu pagastā (līdz 1925. gadam Iršu kolonijas pagasts). Liepkalnes luterāņu vācu draudze.

Iršu muiža (Gut Hirschenhof, Gut Hirschenhof-Helfreichshof ) izveidojusies Kokneses pilsnovadā, Baltavas pagastā. 1637. gadā Zviedrijas karaliene Kristīne Baltavas novadu uzdāvinājusi kapteinim Ābramam Hiršam (Hirsch) – tā cēlies muižas nosaukums. XVII gs. muižā pastāvēja viens no lielākajiem ķieģeļu cepļiem apvidū. Pēc Ziemeļu kara muiža nonāca kroņa valdījumā.

Vācu zemnieku kolonija "Irši" (Hirschenhof und Helfreichshof, deutsche Kolonie) – 1766.-1939. gados lielākā vācu kolonija Baltijā. Uz kroņa muižas zemes tika izveidota 1766. gadā (tika atzīts, ka tikai ¼ pagasta zemes tiek apsaimniekota) saskaņā ar imperatores Katrīnas II ukazu (kr. Указ рижскому генерал-губернатору графу Броуну от 10 мая 1766 года). 1916. gadā Iršu pagastu likvidēja, pievienojot blakus pagastam, bet 2000 iemītniekus un reizē ar viņiem tos Rīgas un citu pilsētu vācu iedzīvotājus, kuru vecāki un vecvecāki bija nākuši no Iršu kolonijas un pēc pasu ziņām joprojām skaitījās Iršu kolonijai piederīgi, līdz ar citiem Baltijas vāciešiem un vācbaltiešiem deportēja uz Iekškrieviju. Tiesības atgriezties viņi ieguva 1918. gadā pēc Brestas miera līguma noslēgšanas. 1935. gadā tautas skaitīšana Iršu pagastā uzrādīja 92% vāciešu īpatsvaru. 1939. gadā lielākā daļa pagasta vācu tautības iedzīvotāju bija spiesti izceļot uz Vāciju.

No Iršiem cēlušies Pirmās republikas laikā zināmi cilvēki, piemēram, LU profesors ķīmiķis Oskars Lucs, advokāts Kondrāds Dekerts, Francijas kara misijas loceklis Baltijas valstīs, 8. Daugavpils kājn. pulka kareivis, LKo (Nr.1379) kavalieris Georgs Erhards (Erhardt Georg, 1895-1935), 4. Valmieras kājnieku pulka dižkareivis, LKo (Nr.3/553) kavalieris Andrejs Ūbergs (Andrew Uhberg, 1888-1941) u.c.



No http://vesture.eu/index.php/Hir%C5%A1enhofa

Novadu ziņas

Uz staburags.lv pilno versiju