Bagātība, ko jāprot izmantot

Rudens ir labs laiks, kad apkopot paveikto un plānot turpmāko. Viena no mūsu reģiona vērtībām, kas būtiska ne tikai tūristiem, bet arī cilvēkiem, kas dzīvo līdzās, ir Daugava. Tā kļuvusi par iecienītu atpūtas vietu un sniedz savu devumu arī pašvaldībām. Lielākā daļa jau pratušas šo “odziņu” izmantot, bet citas vēl plāno, ko darīt šajā jomā.

Grib braukt pa upi

Liela pieredze šajā jomā ir Koknesei. Novada tūrisma informācijas centra vadītāja Anita Šmite stāsta, ka šis darbs turpinās joprojām. Pēdējo gadu laikā pašvaldība izveidojusi pie Daugavas atbilstošu infrastruktūru ar laivu un kuģīšu piestātnēm, un cilvēki to visu aktīvi izmanto, arī makšķernieki.

— Cilvēkiem svarīgi ne tikai baudīt pašu Daugavas krastu un tās skatus, bet arī pabraukt ar laivu tālāk un skatīt to visu no upes puses. Tur jau kursē kuģīši “Vīgante” un “Nameisis”, kas apliecina, ka tā ir laba iespēja arī citiem uzņēmējiem attīstīt kuģīšu satiksmi Daugavā. Jaunums šogad bija tāds atpūtas veids uz ūdens kā supošana, ko piedāvā Ita Lejiņa. Tā ka kopumā Daugava un arī Pērse ir diezgan izmantotas, — stāsta Anita.

Darbs šajā jomā turpinās, un Kokneses pašvaldība vēlas īstenot jaunus projektus, lai papildinātu ūdenstūrisma infrastruktūru.
— Pieeja Daugavai cilvēkiem nav ierobežota nevienā vietā pagasta teritorijā. Izveidotas dabas takas, kas ved gar abām upēm, ko pašvaldība uztur kārtībā. Nozīmīgākais objekts noteikti ir Kokneses pilsdrupas, kur arī šovasar notika mūru stiprināšana, un paredzēta jauna apskates vieta — moku kambaris, būs atsegta arī senā pils akas vieta. Arī Likteņdārzs ir tieši pie Daugavas. Tā ka visa šī vide veidota un sakārtota, lai cilvēkiem būtu patīkamāka, — stāsta Anita Šmite.

Viens attīsta citu
Jaunjelgavā būtisks ieguvums ir 2011. gadā izveidotā promenāde gar Daugavu ar pietauvošanās vietu laivām, kuteriem, ūdens motocikliem, vairākiem rotaļu laukumiem, peldvietu, atpūtas vietu ar soliem, galdiem, ugunskura vietām, automašīnu stāvvietu, velono­vietni. Cilvēki labprāt to visu izmanto.

— Atpūtas teritorijas ar sakārtotu piekļuvi Daugavai ir vairākās vietās novadā. Tas viss cilvēkiem ir svarīgi un tiek izmantots. Nereti pie promenādes Jaunjelgavā ir vairākas automašīnas, un cilvēki dodas uz turieni vienkārši staigāt. Ja nebūtu šīs vietas, nebūtu arī piestātnes ar kuģīšu satiksmi. Tagad ikdienā Jaunjelgavu ar Skrīveriem savieno kuģītis “Balta kaza”. Līdzīgi arī Staburagā, un tas viss attīsta nelielo uzņēmējdarbību. Vajadzētu vēl dažas piestātnes, lai veidotos vienots tūrisma maršruts ar citiem novadiem, jo tas viss jārisina sadarbībā. Līdzīgi ir arī ar Skrīveriem, jo vienā pusē ir mūsu piedāvājums, bet otrā pusē “Klidziņa” ar savām iespējām, kas šovasar papildinātas. Labs projekts ir biedrības “Zied Zeme” projekts “Daugav’­Abas­Ma­las”, kas to visu skata kopainā,  — saka Jaunjelgavas novada domes attīstības un projektu nodaļas vadītāja Gundega Zarāne.

Otrajā pusē Daugavai pie Skrīveriem izveidots arī dabas parks “Daugavas ieleja”. Staburaga pagasta padomes vadītāja Aina Ķīse atzina, ka vislielākais ieguvums pagastam ir asfaltētais ceļš no Aizkraukles līdz Jēkabpilij, jo nereti iepriekš lielie autobusi atteicās iebraukt Staburagā. Dzelmē grimusī klints un Vīgantes parks ir tas, kas saista tūristus, un pakāpeniski izdevies daudz ko sakārtot, uzlabot un attīstīt.

— Cilvēkus saista skaista ainava ar atpūtas iespējām, tāpēc labiekārtota piekļuve krastam, ir lapenīte, kur var paēst pusdienas vai sarīkot nelielas svinības. Tā ir apgaismota, ar ugunskura vietu un arvien vairāk pieprasīta. Arī komponista Pētera Barisona lapenīte ir saistoša, kā arī, protams, iespēja izbraukt ar kuģīti “Vīgante”. To visu izmanto gan tūristi, gan arvien vairāk apkārtējo novadu un vietējie iedzīvotāji, — saka Aina Ķīse.

Viņa piebilst, ka par iespēju dzīvot vai attīstīt uzņēmējdarbību Daugavas krastā interesi pēdējā laikā izrāda rīdzinieki un cilvēki no citām pilsētām. Tā ka ik pa laikam ir kāds papildinājums šai vietai. Tomēr cilvēku un Daugavas mijiedarbība esot veiksmīga. Līdzās pagastam un upei saimnieko cilvēki, kuri audzē lopus, bet tas viss labi iekļaujas ainavā un pat papildina to. Staburaga pagastu iecienījuši arī makšķernieki, kas brauc no citiem novadiem.

Lielākais ieguvums — dambis
Arī Pļaviņās liels ieguvums ir aizsargdambis gar Daugavu, kas labiekārtots ar bruģētu celiņu gājējiem un velobraucējiem, ierīkoti soliņi un  apgaismojums. Pļaviņu tūrisma centra vadītāja Zaiga Bonda atzīst, ka cilvēku interese par pilsētu kļuvusi lielāka līdz ar tā būvniecību. Vietēji to izmanto pastaigām, sportošanai un velobraukšanai. Arī daudzi tūristi izstaigā dambi, nofotografējas un iegriežas tūrisma centrā.
— Daugava noteikti ir pilsētas simbols, jo ne visur upe ir tik tuvu pilsētai. Cilvēkiem lielāka interese ir arī par laivošanas iespējām. To piedāvā uzņēmums “A. A. Mežmalas”, kas ir Klintaines pagastā, bet gribētu arī pašā pilsētā. Iespējas ir plašākas, jo pilsētas centrā ir piestātne laivām un nelieliem kuģīšiem. To aktīvi izmanto arī makšķernieki, bet viņi un tūristi vai atpūtnieki cits citam netraucē, — saka Zaiga.

Kustina “ledu”
No šī reģiona pašvaldībām, šķiet, Aizkrauklē vismazāk paveikts  infrastruktūras izveidē un attīstībā pie Daugavas. Pļaviņu hidroelektrostacijas direktoram Aldim Bogdanovičam ir savs skatījums uz šo jautājumu, gan dzīvojot, gan strādājot pie upes.
— Cilvēki vēlas aktīvāk vai mierīgāk atpūsties pie Daugavas. Jaunjelgavā un Pļaviņās ir pat uzbūvētas skaistas promenādes, bet pa vidu Aizkrauklē nekā tāda nav. Par to visu daudz ir runāts, bet līdz šim maz darīts. Ūdenskrātuve pie pilsētas ir liela bagātība, kas līdz šim nav pilnvērtīgi izmantota. Var jau kavēties atmiņās, kas bijis un zudis, bet jāraugās arī, ko varam iesākt ar esošo. Pateicoties Milleru ģimenei, Aizkrauklē atkal atdzimis ūdensmotosports, un sacensības atbalsta arī “Latvenergo”. Tas uzskatāmi parāda upes izmantošanas iespējas, bet ir vēl. Daugava ir bagātība, kas diemžēl netiek pienācīgi izmantota. Nereti, braucot ar velosipēdu gar krastu, var redzēt, ka cilvēki tur staigā, bet vajag sakārtot vidi un izveidot infrastruktūru. Varbūt trūkst iniciatīvas, bet kaut vai tās pašas talkas ir laba iespēja sākt, arī rīkot ideju konkursu. Protams, kādam tas būs arī jāīsteno, un pašvaldībai šajā procesā ir liela nozīme, bet domāju, ka daudzi ir gatavi palīdzēt, — teic Aldis Bogdanovičs.

Tomēr šķiet, ka “ledus” ir izkustējies, jo šovasar tapa pontonu laipa Daugavā, un plānots darbu turpināt. Aizkrauklē notika pašvaldības pārstāvju tikšanās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēkiem, lai pārrunātu sadarbību par Daugavas ūdenskrātuves krastu attīstību un Daugavas krasta zonas ainavas koncepta izstrādi. Pašvaldības attīstības plānošanas speciāliste Ilona Kāgane pastāstīja, ka notikusi pirmā tikšanās, kurā viesi iepazina teritoriju.

— Aizkrauklē ir unikāla vēsture ar seno “Kalna Ziedu” pilskalnu un padomju laika mantojumu — hidroelektrostaciju un dambi, kam arī ir vieta šajā ainavā, kā arī daba. Tas viss jāskata kopainā, paredzot arī infrastruktūru, aktīvās un pasīvās atpūtas iespējas. Tas būs darbietilpīgs process, jo jāapkopo idejas, ieteikumi, jāapzinās iespējas un finansējums, jo teritorija ir diezgan liela, — stāsta Ilona Kāgane.
Viņa piebilda, ka svarīgi atrast tādu skatījumu, lai viss sasauktos kopā, nevis ir salikts pa gabaliņam. Tāpēc ir vēlme šajā darbā iesaistīt speciālistus, kas to noteikti izdarīs kvalitatīvāk. Svarīga ir arī iedzīvotāju līdzdalība, lai šajā procesā iesaistās dažādas cilvēku grupas, arī organizācijas un uzņēmēji.

— Iepriekšējās pilsētas attīstības plāna sabiedriskajās apspriešanās Daugavas krasta labiekārtošana bija izvirzīta kā viena no prioritātēm. Neapšaubāmi vispirms jāsakārto ielas, izglītības un kultūras iestādes, tad arī atpūtas zona. Tā ka viss notiek plānveidīgi un pienāks kārta arī Daugavas krastmalai. Tas būs finansiāli un darbu ziņā liels projekts, ko  nevar īstenot īsā laikā, bet pakāpeniski, — teica attīstības plānotāja.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti

Uz staburags.lv pilno versiju