Domāt un vērtēt

Laikraksta lasītāji jau ir pamanījuši, ka pēdējo mēnešu laikā esam piedāvājuši parunāt par medijiem, ar medijiem, žurnālistiem. Šī gada janvārī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) projekts noslēdzas. Tā laikā aicinājām Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekus vērtēt priekšvēlēšanu raidījumus Latvijā. Pētnieki izvēlējās skatīt četru elektronisko mediju piedāvātos televīzijas un radio diskusiju un vērtējošos raidījumus 13. Saeimas priekšvēlēšanu periodā.

Pētījumos konstatētas vairākas atziņas — medijos notikušajos diskusiju raidījumos pamatā izmantoti  racionāli argumenti, gan žurnālistiem balstoties racionālos jautājumos, gan liekot politiķiem runāt racionāli, reaģēt uz faktiem. Vienlaikus pētnieki uzsver — mediji savās diskusijās bieži seko politiķu veidotajai dienaskārtībai un apspriežamajiem jautājumiem, ko nākamajos priekšvēlēšanu periodos jāaizvieto ar sabiedrībai jeb ikdienas cilvēkiem būtisku problēmu apspriešanu un risinājumu pieprasīšanu no politiķiem. Tajā pašā laikā viņi bilst, ka to nevar vērtēt negatīvi.

RSU pētnieki atgādina — mediju atbildība priekšvēlēšanu periodā ir liela, to piedāvātie raidījumi noteic, kādi jautājumi tiek aktualizēti un kādi viedokļi par politiķiem veidosies sabiedrībā.

“Nav pētīts tas, kas pieaug ar katru vēlēšanu ciklu, proti, kādā veidā paši mediji veido viedokļu telpu ar saviem diskusiju raidījumiem. Ideja pētīt diskusijas, viedokļus, komentārus bija, lai saprastu, kādiem līdzekļiem tiek veidota sabiedriskā doma pirms vēlēšanām,”  tā pētījuma būtību skaidro RSU profesore Anda Rožukalne. Viņa pētījumā priekšvēlēšanu periodā analizēja Māra Zandera autorraidījumu Latvijas Radio1 ēterā “Pilnīgs sviests”, kā arī Jāņa Dombura veidotās ekspertu diskusijas portāla “Delfi” videosadaļā.

Vērtējot raidījumu ciklu  “Pilnīgs sviests”, pētniece atzīst — tas netika veidots kā ironisks un satīras raidījums, tā vietā Zanders gājis savu ceļu, mēģinādams atrast un izcelt sabiedrībai būtiskus jautājumus, kas aizmirsušies vai nav pieminēti politiskajās diskusijās. Vienlaikus žurnālists atbildību par saviem lēmumiem aicinājis uzņemties arī vēlētājus, uzsverot, ka tieši vēlētājs būs atbildīgs par Saeimas sastāvu un attiecīgi pieņemtiem lēmumiem.

Jānis Domburs talantīgi analizēja notikumus tādās jomās kā veselība, kultūra, labklājība, pieaicinot ar politiku mazāk saistītus sabiedrības līderus un ekspertus, piemēram, kultūras, tautsaimniecības un citu nozaru pārstāvjus. Šāda attieksme ļāvusi dažādas problēmas ieraudzīt no cita skatu punkta, kas vēlāk kalpojis par nopietnu pamatu politiķu diskusijām. Dažkārt raidījumu viesi bijuši emocionāli, bet tas ir pozitīvi, jo cilvēki stāstījuši par sāpīgām pieredzēm un jautājumiem.

Par virzienu, kas jāpilnveido, pētniece nosauca vietējo jeb lokālo skatījumu.  “Bija maz, ko uzskata par sabiedrības dienaskārtību, kas ir būtiska lokālām grupām. Te bija jautājumi elites līmenī. Mediji tos skaidro, pamatojoties uz elites līderiem,” atzīst Rožukalne.
Līzīgu ainu savos pētījumos, analizējot Latvijas Televīzijas raidījumus “Tautas Panorāma” un “Partija fokusā”, novērojis arī RSU profesors Sergejs Kruks. “Nacionālo ziņu dienaskārtībā dominējot politiskajām sabiedriskajām attiecībām, politiķis (deputāts, ministrs) kļūst par autoritatīvāku informācijas avotu, kas ir kolonizējis arī tos TV un radio raidījumus, kurus dēvē par “diskusiju” vai “debatēm”. Tomēr diskusija nevar notikt, jo nav avotu, kas sarunā varētu ieviest kritisku viedokli, vai arī šos avotus manāmi diskriminē”.

Pētnieka ieskatā LTV šos stereotipus centusies lauzt, ar raidījumu “Tautas Panorāma” dodoties uz Latvijas reģioniem un mēģinot gūt vērtējumu par politiķiem no vietējiem iedzīvotājiem, taču, kā norāda Kruks, šajā raidījumā dominējis pensijas vecuma sieviešu viedoklis, kas galvenokārt atkārtojis populistisko partiju priekšvēlēšanu saukļus, kamēr vietējo mazo uzņēmēju vērtējums bijis pārstāvēts mazāk.
RSU pētniece Ilva Skulte, kura analizējusi Rīga TV24 veidoto raidījumu “Kārtības Rullis” un Latvijas Radio1 priekšvēlēšanu perioda raidījumu ciklu “Īstenības izteik­sme”, atzīst, lai arī abos raidījumos dominējuši argumentēti viedokļi, formātu ierobežotais laiks tos nav ļāvis izvērst pilnībā. “Pārliecināšanai jānotiek argumentēti. Svarīgs jautājums — kāda ietekme ir uz politiskajiem lēmumiem. Latvijā šī ietekme ir minimāla, neskatoties uz visai labo sniegumu no mediju darbiniekiem,” stāsta Skulte.

Kopumā mediju eksperti atzīst, ka priekšvēlēšanu raidījumi bija kvalitatīvi un daudzpusīgi, tajos izmantoti racionāli, kā arī pozitīvā vai negatīvā pieredzē balstīti argumenti, kas liecina par kvalitatīvu mediju darbu.

Publikācija sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem sadarbībā ar Latvijas Žurnālistu asociāciju

"Staburaga" projektu raksti

Uz staburags.lv pilno versiju