Ēdināšanas pabalsts ir pašvaldības labā griba

Aizkraukles novada pašvaldība ir viena no retajām, kas daudzbērnu ģimenēm, kuras deklarētas Aizkraukles novadā un kuru bērni apmeklē Aizkraukles novada izglītības iestādes, neatkarīgi no ģimenes materiālās situācijas piešķir brīvpusdienas gan bērnudārzā, gan skolā. “Staburags” skaidroja, vai brīvpusdienas pienākas daudzbērnu ģimenes bērniem arī tad, ja kāds no bērniem izvēlas mācības turpināt izglītības iestādē ārpus Aizkraukles novada.
 
Dzīvesvieta jādeklarē Aizkrauklē
Aizkraukles novada sociālā dienesta vadītāja Ināra Gaile skaidro, kā materiālie pabalsti, ko ģimenes var iegūt un kas paredzēti Aiz­kraukles novada pašvaldības saistošajos noteikumos, ir pašvaldības labā griba, tie nav sociālā dienesta  izvērtēti un piešķirti pabalsti kā gadījumos, kad pabalstus piešķir, izvērtējot ģimenes materiālo situāciju.

Aizkraukles novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 2012/17 nosaka materiālo pabalstu Aiz­kraukles novadā piešķiršanas kārtību, un tie izdoti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 6. punktu, 43. panta trešo daļu, Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 11. un 21. punktu. Šie saistošie noteikumi paredz atsevišķus papildu materiālās palīdzības veidus, to apmēru, piešķiršanas un saņemšanas kārtību, kā arī lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību un to personu loku, kurām ir tiesības saņemt šajos noteikumos paredzētos pabalstus Aizkraukles novadā. Noteikumi paredz, ka materiālo pabalstu ir tiesības saņemt personām, kuras ir deklarējušas savu dzīvesvietu Aizkraukles novadā, tāpat šajos noteikumos minētie pabalsti tiek piešķirti, neizvērtējot ģimenes ienākumus.

Citu kārtību šobrīd neparedz
Sadaļā “Pabalsti ģimenei” skaidrots — ēdināšanas pabalsts bērniem, kuri ir aizbildnībā vai dzīvo audžuģimenē un bērniem no daudzbērnu ģimenēm, kuri apmeklē Aizkraukles novada pirmsskolas izglītības iestādes, tiek piešķirts 100% apmērā no pieprasījuma iesniegšanas dienas līdz kalendārā gada beigām. Savukārt brīvpusdienas (ēdināšanas pabalsts) izglīto­jamiem, kuri ir aizbildnībā vai dzīvo audžuģimenē un no daudzbērnu ģimenēm, kas ir Aizkraukles novada teritorijā esošo mācību iestāžu izglītojamie, tiek piešķirtas no pieprasījuma iesniegšanas dienas līdz kārtējā mācību gada beigām. Pusdienu maksas apmēru vienam izglītojamajam vienai dienai ar lēmumu nosaka Aizkraukles novada dome, piemēram, Aizkrauk­les novada vidusskolā līdz šim tie bija apmēram divi eiro dienā.
“Aizkraukles novada pašvaldības spēkā esošie saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir un kādā ģimenes var saņemt pabalstu. Šobrīd tie noteic, ka bērnam tomēr ir jāmācās kādā no Aizkraukles novada izglītības iestādēm, citu kārtību neparedzot. Ja viens no daudzbērnu ģimenes bērniem izvēlas mācības turpināt citur, ne Aizkraukles novadā, tad pārējie bērni turpina saņemt pašvaldības apmaksātu ēdināšanu,” skaidro Ināra Gaile.

Jāslēdz līgums ar katru institūciju
Aizkraukles novada pašvaldības pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem par materiālo pabal­stu piešķiršanu, nosakot, ka bērniem tomēr jāmācās Aizkraukles novadā, ir vairāki argumenti. “Paskaidrošu, kāpēc situācija ir tāda. Lai apmaksātu brīvpusdienas, pašvaldībai jāslēdz atsevišķs līgums par katru bērnu ar katru institūciju — vai tā ir izglītības iestāde, vai uzņēmums, kas nodrošina šos ēdināšanas pakalpojumus. Turklāt šī pašvaldības labā griba palīdzēt daudzbērnu ģimenēm, protams, saistīta arī ar to, lai veicinātu ģimenes dzīvot šajā pašvaldībā un mudinātu bērnus mācīties tieši Aizkraukles novada izglītības iestādēs,” skaidro Ināra Gaile. Protams, trūcīgām un mazturīgām ģimenēm palīdz Aizkraukles novada sociālais dienests, taču tā jau ir cita veida palīdzība. Ināra Gaile uzsver, ka jāiesaistās arī pašiem vecākiem, jāatceras, ka vienreiz gadā ir jāatnāk uz sociālo dienestu un jāuzraksta iesniegums par ēdināšanas pabalsta piešķiršanu bērniem: “Sociālais dienests administrē šos pakalpojumus, mums ir savas prasības, kā jāstrādā, kā jāievada dati. Ja iesniegumā ir norādīts tālruņa numurs, tad sociālā dienesta darbinieki arī atgādina, piezvana, uzaicina vecākus atnākt un uzrakstīt iesniegumu, lai nebūtu nepatīkami pārsteigti, kad būs jāmaksā par bērnu ēdināšanu, ja ir aizmirsies uzrakstīt iesniegumu. Tāpat, ja bērns beidz mācības un viņam vairs nepienākas ēdināšanas pabalsts, vecākiem vajadzētu būt godprātīgiem un paziņot mums par to.”

Viedokļi

Inese, četru bērnu māmiņa
— Ļoti priecājos par šo Aizkraukles novada pašvaldības atbalstu daudzbērnu ģimenēm, īpaši tāpēc, ka tas pienākas neatkarīgi no ģimenes materiālās situācijas. Ne visas ģimenes ar bērniem, kuriem noderētu šāds pašvaldības atbalsts, pēc palīdzības vēršas sociālajā dienestā, jo nevēlas, lai iztirzātu viņu ienākumus, nevēlas iegūt ne mazturīgās, ne trūcīgās ģimenes statusu. Mani bērni vēl ir bērnudārznieki un sākumskolas vecumā, tāpēc pagaidām jautājums par ēdināšanas pabalstu, ja bērns mācās citur, nevis Aizkrauklē, man nav aktuāls. Protams, priecātos, ja pašvaldība rastu iespēju palīdzēt daudzbērnu ģimenēm arī gadījumos, kad bērni izvēlējušies mācības turpināt citviet.

Andris, trīs bērnu tēvs
— Šis ēdināšanas pabalsts manai ģimenei ir ļoti liels atbalsts. Paldies Aizkraukles novada pašvaldībai! Visiem trīs maniem skolas vecuma bērniem līdz šim mācību gadam skolā ēdināšanas izdevumus apmaksāja pašvaldība, manai ģimenei ļoti svarīga ir tieši šī attieksme, ka pabalstu piešķir neatkarīgi no ģimenes materiālās situācijas. Man nav jāiet ar savu bankas konta izrakstu un jāpierāda, ka esmu trūcīgs vai mazturīgs, lai kaut ko dabūtu. Šai attieksmei — palīdzam tāpēc, ka ģimenē ir trīs un vairāk bērnu — ir ļoti, ļoti liela nozīme. Pēc 9. klases beigām meita ilgi svārstījās, tomēr izlēma doties uz Rīgu. Rēķinājāmies, ka pie dzīvošanas tēriņiem būs jāpieskaita arī maksa par ēdināšanu, kas Aiz­krauklē nebūtu. Protams, tas būtu ievērojams atspaids, ja pašvaldība rastu iespēju apmaksāt brīvpusdienas visiem savā novadā deklarētajiem daudz­bērnu ģimeņu bērniem neatkarīgi no tā, kur viņi mācās. 

Ieva, trīs bērnu māmiņa
— Septembrī manai ģimenei šis jautājums kļuva aktuāls, jo viens no bērniem,  vidusskolēns, nolēma mācības neturpināt Aizkrauklē. Viņš izvēlējās profesionālo izglītību iegūt Rīgā. Līdz ar to zaudējām brīvpusdienas, kas mums pienāktos, ja bērns apmeklētu skolu Aizkrauklē. Nepretendējam uz trūcīgas vai mazturīgas ģimenes statusu, tāpēc pieņemam to, kā ir. Protams, ja Aizkraukles novada pašvaldība rastu iespēju apmaksāt pusdienas Aizkrauklē deklarēto ģimeņu bērniem, kad tie mācības turpina ārpus novada teritorijas, būtu lieliski. Būtībā jau mainās tikai skola, kurā bērns mācās, abi ar vīru turpinām strādāt pilsētā, maksāt nodokļus, visi joprojām esam deklarēti pilsētā, bērns uz Aiz­kraukli brauc katru nedēļas nogali, te ir viņa ģimene un draugi.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti

Uz staburags.lv pilno versiju