Mācīties nekad nav par vēlu

Daudzi noteikti ievērojuši Valsts izglītības attīstības aģentūras piedāvājumu pieaugušajiem apgūt jaunas prasmes vai pat citu profesiju nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveides kursos. Daļa šo iespē­­ju jau izmantojuši, citi vēl to apsver. Projekts ilgst otro gadu, un iesaistītās puses jau var vērtēt paveikto un ieguvumus.

Līdz neierobežotam vecumam

Valsts izglītības attīstības aģentūra projektu īsteno sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām, izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru. Mācību mērķis ir pilnveidot cilvēku profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu. Projektam ir gan Eiropas Sociālā fonda, gan valsts budžeta finansējums.

Mācību iespējas būs līdz 2022. gada 31. decembrim, un tām var pieteikties strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem līdz neierobežotam vecumam, arī strādājoši pensionāri, jaunie vecāki, kuri ir bērna kopšanas atvaļinājumā un darba attiecībās.
Arī iepriekšējai izglītībai nav nozīmes. Ja ir augsts pieteikumu skaits, priekšroku gan dod sociālā riska grupu nodarbinātajiem — vecumā no 45 gadiem ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kā arī citiem.
Kursu mācību maksa ir ļoti pievilcīga, jo pašam jāmaksā vien desmit procenti no pilnās summas. Mācīties bez maksas var iedzīvotāji ar maznodrošinātās vai trūcīgās personas statusu. Iespējami arī karjeras konsultanta pakalpojumi.

Dažādi veidi

Iespējami dažādi mācību veidi: profesionālās tālākizglītības programmas (480 — 1280 stundas), kuru noslēgumā var saņemt kvalifikācijas apliecību un iegūt profesiju, profesionālās pilnveides programmas (160 — 320 stundas), saņemot profesionālās pilnveides apliecību, un neformālās izglītības programmas (ne vairāk kā 159 stundas), noslēgumā saņemot sertifikātu. Mācīties var sev ērtāk pieejamā izglītības iestādē, kas noslēgusi līgumu par piedalīšanos šajā projektā. Ja nepieciešams, var saņemt arī atbalstu transporta izdevumiem, kas radušies mācību laikā, lai nokļūtu līdz izglītības iestādei vai prakses vietai, ja šis attālums ir lielāks nekā 20 kilometru no dzīvesvietas.

Valsts izglītības attīstības aģentūras Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane atzīst, ka šobrīd ir gandarījums par projekta norisi.

— Pirmajās divās kārtās mācības pabeidza vairāk nekā 7000 cilvēku, un šobrīd vairāk nekā tūkstoš turpina to darīt. Par trešo kārtu esam vēl priecīgāki, jo saņemts ap 10 000 pieteikumu. Novembrī sākās mācības, un tajās iesaistās ap 4000 nodarbināto. Grupu komplektācija notiks līdz janvāra vidum, lai visi var apmeklēt mācības, — informēja Elīna Purmale-Baumane.

Interesē tehnoloģijas

Pēc aģentūras rīcībā esošajām ziņām, nodarbinātie visvairāk izvēlas apgūt īsās neformālās izglītības programmas. Tad profesionālā pilnveide un ilgākas programmas, nereti ar jaunas kvalifikācijas ieguvi, ja cilvēks nolēmis mainīt nodarbošanos.

— Vismaz 22% mācību apmeklētāju ir vecumā virs 50 gadiem, kas ir ļoti labs rādītājs, jo arī projekta mērķa grupa ir tieši vecumā virs 45 gadiem, jo tā pakļauta vislielākajam riskam darba tirgū. Tātad cilvēki mācās, saprotot, ka nepieciešamas dažādas prasmes, jo nozares attīstās ļoti strauji. Īpaši to var teikt par informācijas tehnoloģiju prasmēm, bez kurām šobrīd nevar iztikt, — stāsta Elīna Purmale-Baumane.

Mācību programmu piedāvājums izvērtēts pēc ministriju tirgus izpētes, lai cilvēki varētu apgūt to, kas valstī ir un, iespējams, būs vajadzīgs. Elīna Purmale-Baumane atzīst, ka joprojām liels pieprasījums ir C kategorijas autovadītāju apmācībai, kas ir rādītājs — darba tirgū šādu speciālistu trūkst. Tāpat pieprasīti ir datu apstrādes un pārskatu sagatavošanas speciālisti, darbinieki digitālā mārketinga, loģistikas, personas datu aizsardzības un citās jomās. Plaši pārstāvētas tādas nozares kā elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas tehnoloģijas, transports un loģistika, kā arī ēdināšanas serviss un tūrisms.

Elīna Purmale-Baumane stāsta, ka mācību iestādes šajā projektā iesaistās labprāt un trešajā kārtā noslēgti 70 līgumi. Tas ir labs rādītājs. Ir arī gadījumi, kad izglītības iestādes atsaka dalību projektā, jo nespēj nokomplektēt grupas. Tas izteiktāk ir reģionos, bet kopumā izglītības iestādes meklē risinājumus, lai cilvēki var mācīties, jo ne visi var izbraukāt uz attālākām pilsētām.

Gatavojas nākamajai kārtai

Šobrīd mācības notiek trešajā kārtā, un daudzus interesē, kad būs pieteikšanās nākamajai. Elīna Purmale-Baumane informēja, ka aģentūras darbinieki šobrīd pie tā strādā, un, visticamāk, nākamā gada pavasarī varētu būt atvērta ceturtā pieteikšanās kārta. Plānots arī atvieglot izglītojamo pieteikšanos, ko varēs veikt elektroniski kopīgā sistēmā, nevis kā līdz šim — tikai izvēlētajā izglītības iestādē. Tad arī vieglāk būs izvērtēt katra kandidāta atbilstību projekta nosacījumiem, lai veiktu atlasi.

Tā ka apgūt jaunas zināšanas varēs arī turpmāk — vajag tikai izmantot iespēju.

Projektā iesaistījies arī mācību centrs “Buts”. Tā Aizkraukles filiāles vadītāja Jana Uzulniece atzīst, ka cilvēku interese par šo projektu ir pietiekami liela, izvēloties apgūt dažādas jomas — informācijas tehnoloģijas, metināšanu, šūšanu un citas.
— Mācību programmām ir dažāds stundu skaits, kas ietekmē gan maksu, gan kursu ilgumu. Grupas lielākoties izdodas pilnībā nokomplektēt, bet dažkārt arī nē. Ja dalībnieku pietrūkst, tad sadarbībā ar citām filiālēm piedāvājam apmācību citur, mainīt apmācību programmu vai pieteikties nākamajā kārtā. Galvenais, ka ir vēlme mācīties, un cenšamies ikvienam rast labāko risinājumu, — teic Jana Uzulniece.


Viedokļi

Vija Liepiņa, strādā pašvaldībā
— Uzzinot par šo iespēju, pieteicos nekavējoties un izvēlējos apgūt datu aizsardzību, kas būtiski manā darbā. Mācību iestādi izvēlējos Jēkabpilī, bija ērti izbraukāt, kas arī ir svarīgi. Datu aizsardzība ir jauna joma, kurā vēl daudz ko apgūt, un vienu kursu laikā nav iespējams aptvert visu. Tomēr tas bija vērtīgi, jo deva labas zināšanas. Turklāt pašiem jāmaksā ļoti maza mācību maksa.
Tikai žēl, ka nodarbinātais šajā projektā mācīties var vienu reizi. Noteikti gribētu apgūt vēl kaut ko papildus neformālajā izglītībā savam priekam, piemēram, floristiku. Lai mācītos par saviem līdzekļiem, tas ir ļoti dārgi un ne vienmēr kursi notiek tuvumā. Tā ka šis projekts noteikti ir iespēja daudziem apgūt to, kas nepieciešams un interesē.

Gundega, uzņēmēja
— Dodoties uz darbu, automašīnā radio izdzirdēju reklāmu par pieaugušo izglītību. Vēlāk atradu plašāku informāciju internetā un nopriecājos, ka mācības piedāvāja apgūt man tuvu jomu — konditoreju, tāpēc nešauboties pieteicos. Pagāja gan noteikts laiks, līdz sākās mācības, un devos uz tām ar lielu interesi. Pēc sākuma nodarbībām par pārtikas higiēnu sākās prakse. Tā gan bija visai tālu no teorijā dzirdētā. Pasniedzēja, iespējams, ir laba konditore, bet bez prasmes savas zināšanas nodot pieaugušiem cilvēkiem. Mācību laikā viņa daudz darīja pati, maz varēja gūt atbildes, kāpēc un kā notiek dažādi gatavošanas procesi.

Mācību nosaukums bija “Jaunākās tendences konditorejā”, bet reāli gatavojām sen zināmos smilšu mīklas gredzentiņus un makarūnus no gatavā miltu maisījuma... Protams, tas nenozīmē, ka no katra mācību procesa kaut ko nevar apgūt. Var. Bet gribējās tomēr vairāk.

Inese Zālīte, strādā valsts iestādē
— Ilgi domāju, kādus kursus izvēlēties, jo interesēja vairākas lietas. Izvēlējos tomēr ar profesionālo pilnveidi saistīto projektu vadību. Mācības notika pilsētā, kurā dzīvoju, tāpēc bija ērti tās apmeklēt pēc darba. Līdz šim šo jomu pārzināju maz, tāpēc viss šķita interesants un noderīgs. Kopumā ieguvu labas zināšanas, un ir arī apliecība par zināšanu apguvi. Tas dod pārliecību, ka varu apsvērt jaunas darba iespējas, par ko domāju pēdējā laikā. Kursi katrā ziņā bija pozitīvais grūdiens, lai kaut ko mainītu savā dzīvē. Gribētu mācīties vēl.

Guna  no Aizkraukles
— Mācījos ar datordizainu saistītajos kursos. Manuprāt, par strādājošajiem maz bija padomāts tādā ziņā, ka mācības notika divreiz nedēļā darbdienu vakaros — no pussešiem  līdz pusdesmitiem. Tas ir pēc darba, kas, protams, labi, taču ne visi dzīvo uz vietas. Lai nokļūtu mācību iestādē, man bija vajadzīga pusotra stunda. Kopumā ceļā pagāja trīs stundas dienā, mājās biju pusnaktī, nākamajā rītā atkal uz darbu, un tā vairāk nekā trīs mēnešus.

Piecas mācību stundas, kuru laikā bija tikai viens 15 minūšu pārtraukums, lai gan pārtraukumu vajadzētu pēc katras mācību stundas. Kādas gan var būt  koncentrēšanās un uztveres spējas vakarā pēc piesātinātas darbdienas, četras stundas sēžot, skatoties datora ekrānā? Tas bija liels izaicinājums,  slodze gan acīm, gan visam organismam. Labāk būtu, ja šādus kursus tomēr organizētu brīvdienās. Nebija arī nekādu drukātu mācību materiālu. Būtu gribējies, lai kursi ir pārdomātāki, būtu vairāk praktisku uzdevumu, kuros nostiprināt zināšanas, prasmes un iemaņas. Gadījās arī, ka pasniedzējai, rādot kaut ko jaunu, pašai tas neizdevās, un tad bija tāda kā dīkstāve. Vienai pasniedzējai pedagoģiskais talants bija nulle, viņa prata parādīt, ne pastāstīt. “Ņemam šito te un darām šitā” —  un ātri nozibināja gar acīm. Gribētos, lai ne tikai skolotāji vērtētu kursantus, bet kursanti varētu likt atzīmes un izteikt savu vērtējumu par katru nodarbību arī skolotājiem.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti

Uz staburags.lv pilno versiju