Neretieši vēlas pievienoties Aizkrauklei

Lai noskaidrotu Neretas novada iedzīvotāju viedokli par gaidāmo teritoriālo reformu, Neretas novadā tika rīkota iedzīvotāju aptauja. Tajā bija jāatbild uz jautājumu — vai Neretas novads jāapvieno ar Aiz­kraukles novadu, Jēkabpils novadu vai arī tam jāpaliek pašreizējā statusā?

Ideja par Sēlijas novada veidošanu
Aptaujā piedalījās 246 novada iedzīvotāji jeb 6,7% no visiem iedzīvotājiem. Vairākums — 133 iedzīvotāji jeb 54% no aptaujāto kopskaita — atbalstīja piedāvāto modeli par apvienošanos ar Aizkraukles novadu. 74 aptaujātie (30%) vē­-
lējās, ka Neretas novadam jāpaliek pašreizējā statusā, bet 39 iedzīvotāji (16%) uzskata, ka Neretas novads jāapvieno ar Jēkabpils novadu. Komentāros, kas tika pievienoti aptaujas lapām, tika izteikta doma, ka Neretas novadam būtu jāapvienojas ar Vecumnieku novadu vai arī veidot vienotu Sēlijas novadu, apvienojot pašvaldības, kas pašreiz sastāv Sēlijas novadu apvienībā. Komentāros apšauba reformas ekonomisku pamatojumu, sakot, ka būtu pārāk dārgi, kā arī pieprasīt atbildību par reformu, kas īstenota 2009. gadā.

Nevar turpināt tērēt tik lielus resursus
Arvīds Kviesis, Neretas novada domes priekšsēdētājs, par novadā veiktās aptaujas rezultātiem saka — pašvaldības un iedzīvotāju viedoklis sakrīt — arī viņi anketās pievienojas virzienam uz Aizkraukli. Tādi ir arī VARAM plāni. Protams, ir arī citādi viedokļi — par palikšanu esošajās robežās vai virzību uz Jēkabpili. Neretas novada pašvaldībai saistībā reformu ir vairāki jautājumi VARAM, piemēram, par izglītību. Jautājums atklāts arī par finanšu līdzekļu sadali pēc reformas. “Cerams, ka jaunā novada dome domās ne tikai par Aizkraukles, bet visa lielā novada vienotu attīstību. Dzīvojot patstāvīgi, esam daudz attīstījuši — mums ir spēcīga vidusskola, izveidots vienotais pakalpojumu sniegšanas centrs, savu finanšu iespēju robežās esam attīstījuši sociālos pakalpojumus, kultūras iestādes, bib­-
­liotēkas. Vairāki no pakalpojumiem, tajā skaitā sociālie, ir nepieciešami uz vietas, un domāju, ka šīs jomas darbinieki saglabās savas darba vietas,” komentē novada vadītājs. Viņš arī teic, ka saglabāsies vienotais klientu apkalpošanas centrs. Apstiprinājums tam saņemts sarunās ar ministrijas darbiniekiem. “Nenoliedzami esošais pašvaldībā strādājošo skaits samazināsies, tajā pašā laikā atbrīvosies līdzekļi novada attīstībai, gan darbinieku algu palielināšanai. Mazās pašvaldības proporcionāli ienākumiem tērē vairāk līdzekļu, jo jānodrošina visas tās pašas funkcijas, kuras lielajās.”

Viena no sekām reformai ir darba vietu skaita samazināšana, kas savukārt veicinās iedzīvotāju pārvietošanos no Neretas un citiem pagastiem tuvāk Aizkrauklei. Tieši reformas dēļ tur varētu rasties vairāk darba vietu. “Cilvēki ir mobili, brauks strādāt citur. Skaidrs, ka tas nav ērti. Tomēr jāsaprot, ka valsts nevar turpināt tērēt tik lielus resursus. Lielākais satraukums ir par naudas sadali. Mans personīgais viedoklis — reformai ir jābūt. Pārdomātai, izsverot plusus un mīnusus. Lai netiktu gremdēta izglītība, lai Neretā saglabātos vidusskola un Mazzalves pamatskola. Tas mums ir vitāli svarīgi,” teic Arvīds Kviesis. Viņš arī atzīst, ka kopumā gaidāmā reforma nav nekas jauns, jo iepriekšējā reformā tikai Kokneses un Aizkraukles vadība bija pret vecā rajona robežu saglabāšanu, un toreiz to labi atbalstīja pie varas esošā “Tautas partija”, kas arī sekmēja esošā teritoriālā dalījuma izveidi. “Ja tas nenotiktu, mēs šobrīd dzīvotu kā, piemēram, Gulbenes novads un uz šo reformu raudzītos no malas,” teic Neretas novada domes vadītājs.

Dažām pašvaldībām nav vietas, kur augt
“Lai informētu par reformu, uzklausītu sabiedrības viedokli, apspriestu reformas piedāvājumu ar pašvaldību deputātiem u. c., VARAM organizē vērienīgu pašvaldību reformas sabiedrisko apspriešanu. Viedokļi, kas tiks izteikti konsultāciju laikā vai atsūtīti uz ministriju, tiks apkopoti un izvērtēti, lai rezultātā īstenotu tādu vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, kas būtu visu Latvijas iedzīvotāju interesēs.” Šādu komentāru “Staburagam” sniedza ministrija uz jautājumu — vai novados rīkotajām aptaujām ir jēga?
Plašākā sarunā VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vita Krieviņa teic, ka anketu saturu ņems vērā. Vien pašvaldībām svarīgi atcerēties, ka aptauju rezultāti ir jāiesniedz VARAM. Pretējā gadījumā reformas gaitu tās nekādā veidā neietekmēs. Tomēr jebkurā gadījumā lēmumus saistībā ar reformu pieņems, ņemot vērā lielāko labumu visiem iedzīvotājiem Latvijā. Atstājot Latvijas teritoriju pašreizējā novadu plānojumā, nozīmē, ka arī tur­pmāk mazajos novados nebūs vajadzīgo speciālistu, kuri spētu piesaistīt finansējumu. Ietekme arī maza­jam iedzīvotāju skaitam, kā dēļ nav iespējas apgrozīt lielus finanšu līdzekļus.
Ir arī pretēja rakstura problēma — dažās pašvaldībās jauda ir liela, bet tās mazā teritorija tām vairs neļauj turpināt attīstību. Tas varētu notikt kaimiņu novada teritorijā, bet pašlaik tas nav iespējams. Līdz ar to tiek bremzēta visas Latvijas attīstība. Vai, likvidējot lielu daļu no šībrīža novadu administrācijas, mazāk apdzīvoti nepaliks šobrīd jau tā patukšie ciemi? Cilvēkiem paliekot bez darba, viņi to meklēs lielākās pilsētās, piemēram, neretieši Jēkabpilī un Aizkrauklē. Vita Krieviņa teic, ka tā ir problēma, kāds noteikti cietīs, bet jāskatās arī uz kopējo labumu. Cilvēks vienmēr meklējis iespēju pielāgoties kādai konkrētai situācijai. Protams, ne visi pašreizējie pašvaldības darbinieki nodibinās savu uzņēmumu. Tajā pašā laikā neliela mobilitāte, pārcelšanās uz blakus teritoriju ir veselīgs process. Katram pašam sevi nemitīgi jāpilnveido profesionāli, un neviens cits nav atbildīgs par kāda darbavietu kā tikai pats.
Tuvāko nedēļu laikā VARAM publiskos jaunās reģionu pamatnostādnes, un tā būs laba ziņa visiem, jo paredz lielu atbalstu reģionu stiprināšanai.
Vai joprojām notiek labākā reformu modeļa meklēšana vai arī šāds modelis ir gatavs? Vita Krieviņa teic, ka šāds visoptimālākais, labākais iespējamais modelis ir un šobrīd, apspriežoties ar pašvaldībām, to arī analizē. Apspriedēm beidzoties, tiks ņem­-ti vērtā iebildumi un ieteikumi. “Cepšanos” sociālajos tīklos nevar uztvert kā ierosinājumus, toties VARAM adresētas vēstules gan. Tas attiecināms arī uz pašvaldībās veiktajām iedzīvotāju aptaujām. Nevar būt tā, ka aptauja notikusi, bet VARAM par to jāuzmin. Tās rezultāti jāiesniedz ministrijā. Tos vērtēs, analizēs un izveidos gala modeli. Tas nozīmē, ka ministrs Juris Pūce vēlreiz apbraukās pašvaldības, lai paziņotu veiktā darba rezultātu. Tomēr arī pēc tam vēl būs iespēja kaut ko mainīt, iebilst. Ar šo nedēļu ministrijā sāks darboties zvanu centrs, kurā uzklausīs iedzīvotāju ieteikumus pirms reformas. Pie klausules būs apmācīti, zinoši operatori, kas zinās atbildēt uz dažādiem jautājumiem.

Uzziņa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentējusi vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas plānu, kas Latvijas teritoriju paredz sadalīt 35 pašvaldībās. Šobrīd Latvija sadrumstalota 110 novados un deviņās republikas pilsētās. Kā norāda VARAM vadītājs Juris Pūce, šis administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis ir tikai sākuma piedāvājums. Saeima šogad 21. martā pieņēma lēmumu par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu. Līdz 2021. gadam iecerēts izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām. Pašreizējā pašvaldību sistēmā ir 1614 pašvaldību deputāti. Piedāvātajā teritoriālā iedalījuma modelī deputātu skaits būtu 686. VARAM plāns paredz Neretas novadu pievienot Aizkraukles novadam. Tāpat arī Jaunjelgavas, Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu novadu.

Fakts
◆ Neretas novada pašvaldībā ir 185 darbinieki. Darba algā viņiem katru mēnesi izmaksā ap 22 tūkstošiem eiro pēc nodokļu nomaksas.
(2018. gada septembra dati.)

◆ Iedzīvotāju blīvums Neretas novadā — 5,6 iedzīvotāji uz vienu km2.

 Vai jūs interesējaties par gaidāmo teritoriālo reformu?

Zita Neretā
— Tas man nerūp. Pēc diviem gadiem es, visticamāk, nebūšu Neretā. Te īsti nav, ko darīt. Pēc 9. klases negribu mācīties šejienes vidusskolā. Arī ģimenē daudz nerunā par novadu reformu. Populārākais viedoklis saistībā ar to ir — šo pusi aizmirsīs. Es tam piekrītu.

Ina Neretas pagastā
— Aptaujā nepiedalījos, jo uzskatu, ka tai nav jēgas. Tāpat mūs pievienos Aizkrauklei. Savukārt tā ir tik tālu, ka tur būs vienalga, kas te notiek. Par mums vispār aizmirsīs. Jau tagad sabiedriskais transports šur tur vairs vispār nekursē, piemēram, uz Gricgali. Mans uzskats — ja atstātu pa vecam, saglabātu Neretas novadu, mēs būtu lielāki ieguvēji, nekā pievienojoties. Nevar salīdzināt ar rajona laikiem. Tad bija lielāka vienotība, bija interese, lai lauki būtu. Pagājis laiks, un lielāka tendence uz to, ka jābūt tikai lielajiem zemniekiem. Tomēr mūsu saimniecībā ir bioloģiskais piens. Tas sasaucas ar mūsdienīgo zaļo domāšanu. Bet kuram tas Latvijā patiesībā rūp?

Nora, pilskalniete
— Principā esmu par šādu reformu, par pievienošanos Aizkraukles novadam. Tomēr šaubos, ka tas dos reālu ieguvumu, piemēram, radīs darba vietas šajā pusē. Tāpēc pārāk neiedziļinos šajā jautājumā — kā tur, augšā, nolems, tā būs.
Imanta Kaziļuna foto

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

20190704-1205-maf-gaisais-002.jpg

"Staburaga" projektu raksti

Uz staburags.lv pilno versiju