Veselības aprūpe būs atkarīga no nodokļu iemaksām

Stājusies spēkā Ministru kabineta noteiktā kārtība, ka no šī gada 1. septembra jāveic obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas tiem iedzīvotājiem, kuri arī turpmāk vēlēsies saņemt pilnu medicīnisko pakalpojumu apjomu, bet neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nav apdrošinātas automā­tiski. Daudziem šis atgādinājums sagādājis nepatīkamas izjūtas un neizpratni.

Brīvprātīgi piespiedu kārtā
Jautājums par nodokļu sasaisti ar valsts apmaksātu veselības aprūpes pieejamību cilāts jau sen, un tagad Saeima izšķīrusies to īstenot. Izmaiņas paredz, ka saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, sākot ar 2019. gadu, tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem būs tikai tām personām, kuras veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vispārējā nodokļu režīmā vai ir kādā no sociāli mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kuras automātiski apdrošina valsts. Pārējiem jau no šī gada 1. septembra jāiesaistās veselības apdrošināšanas sistēmā brīvprātīgi, veicot ikgadēju veselības apdrošināšanas iemaksu. 2018. gadā tā ir 51,6 eiro, 2019. gadā — 154,8 eiro un 2020. gadā — 258 eiro. Turklāt, ja cilvēks šai sistēmai pievienosies vēlāk, iemaksas vajadzēs veikt arī par iepriekšējo laiku no 2018. gada 1. septembra.

Veselības ministrijā skaidro, ka izmaiņu mērķis ir būtiski palielināt veselības aprūpei pieejamos līdzekļus. Jaunās sistēmas ieviešana nodrošinās taisnīgāku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un pakāpeniski uzlabos iedzīvotājiem piekļuvi valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem. Jaunajā likumā plānots noteikt, ka no 2020. gada šim mērķim atvēlēs ne mazāk kā četrus procentus no iekšzemes kopprodukta. Pašlaik iedzīvotāji valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt neatkarīgi no sociālo iemaksu veikšanas, un līdz ar to tos sniedz bez tiešu un uz veselības aprūpi vērstu nodokļu maksāšanas. Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā un dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi un medicīnisko ierīču nodrošināšana. Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības, kā arī zāles šo slimību ārstēšanai. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.

Sāk jau maksāt
Plānots, ka valsts obligātās veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas būs jāveic līdz 300 000 cilvēku. Nacionālais veselības dienests informē, ka pirmajā septembra nedēļā brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas veikuši jau 193 iedzīvotāji vairāk nekā 22 000 eiro apmērā.

Lai noskaidrotu savu apdrošināšanas statusu un to, vai jāveic brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, var aizpildīt tiešsaistes testu vietnē www.apdrosinaties.lv, ko cilvēki aktīvi izmantojot. Ja kāds nav pārliecināts par savu apdrošināšanas statusu, šobrīd to var noskaidrot klātienē Nacionālajā veselības dienesta klientu apkalpošanas centrā vai zvanot bezmaksas konsultatīvajam tālrunim 80001234 (darbdienās no pulksten 8.30 līdz 17). Savukārt no 2019. gada 1. janvāra par savu apdrošināšanas statusu varēs pārliecināties, autorizējoties e-veselības portālā www.eveseliba.gov.lv.

No 1. septembra brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji var veikt klātienē Nacionālajā veselības dienestā vai ar pārskaitījumu uz Valsts kases kontu. Iedzīvotājiem piedāvā viņiem ērtāko maksājumu veidu — ar internetbankas starpniecību, norēķināties ar maksājumu karti Nacionālajā veselības dienestā vai veicot pārskaitījumu, piemēram, bankā vai pasta nodaļā.

Viens liels, otrs vēl lielāks
Jaunais likums stājas spēkā, bet, kā vienmēr, daudz neizpratnes. Izpētot sadalījumu, kuram kas pienākas, tā arī īsti nav skaidrs par ieguvumiem.

Saprotams ir viens, ka pavisam bez medicīniskās palīdzības un aprūpes neatstās nevienu, bet nodokļu maksātājiem pienāksies vairāk un nemaksātājiem mazāk. Kā teikts ministrijas prezentācijā par šo tēmu, pamata grozs ir gana liels, bet pilnais — vēl lielāks. Tomēr tas nenozīmē, ka, samaksājot nodokļus, iegūsim bezmaksas veselības aprūpi, piemēram, dodoties pie ģimenes ār­sta, speciālistiem vai ārstējoties slimnīcā, saglabāsies līdzšinējās pacientu iemaksas, un šī informācija ir katrā ārstniecības iestādē. Ja pacients saņem valsts apmaksātus pakalpojumus, tad sedz līdzmaksājumu, kas ir daļa no pilnās summas par pakalpojumu. Ja konkrēto vizīti vai manipulāciju neapmaksā valsts, cilvēks maksā pilnu summu. Cik — ieteicams katram noskaidrot pirms došanās pie ārsta. Arī Veselības ministrijā skaidro, ka neatkarīgi no personas apdrošināšanas statusa līdzmaksājumu apmērs paliek nemainīgs un tas jāveic ikvienam. 
Būtībā izmaiņas paredzētas, lai medicīnai piesaistītu vairāk līdzekļu, bet, visticamāk, neatrisinās vēl kādu sasāpējušo jautājumu — ierobežoto pieejamību vizītēm pie speciālistiem un izmeklējumiem.

Turklāt, kurš būs tas, kas pateiks, ka konkrētais valsts apmaksātais pakalpojums nodokļa nemaksātājam nepienākas? Veselības ministrijā skaidroja, ka Nacionālais veselības dienests veido datubāzi, kurā būs norādīti apdrošinātās personas dati un informācija, kas apliecina medicīniskās palīdzības pieprasītāja atbilstību apdrošinātās personas statusam. Ņemot vērā, ka dzīves laikā personas statuss var mai­nīties (piemēram, kļūstot par bezdarbnieku vai dodoties pensijā utt.), informāciju par personu datubāzē iekļauj un aktualizē kompetentās institūcijas — Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Aizsardzības, Izglītības un zinātnes un Labklājības ministrija, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un citas — kopā 17 institūcijas.

Šai datubāzei jāsāk darboties 2019. gada 1. janvārī, un tad arī ikvienam iedzīvotājam, autorizējoties e-veselības portālā, būs norādīts viņa apdrošināšanas statuss. Ārstniecības personām, farmaceitiem un arī pašiem apdrošinātajiem cilvēkiem informācija par tiesībām saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus būs atrodama vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā jeb e-veselībā. Līdz ar to, ja cilvēks neseko līdzi savam apdrošināšanas statusam, dodoties pie ģimenes ārsta, ārstniecības persona jau laikus informēs pacientu, vai viņam nepieciešamais izmeklējums vai konsultācija ir apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem vai arī pašam jāveic pakalpojuma apmaksa.

Publikācija sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

"Staburaga" projektu raksti

Uz staburags.lv pilno versiju