Bērnu medības veikalā

Par tēmu “bērni — zagļi” dzirdēts ne reizi vien. Lai gan es bērnībā neko nepaspēju nozagt, taču ar sajūtu, ka tiec uzskatīts par zagli, bieži saskaros mūsdienu lielveikalos. Jēkabpilī un Rīgā, ejot cauri drošības vārtiem, dažkārt iedarbojas vietējā signalizācija, un tajos brīžos, loģiski, apkārtējo, jo īpaši apsargu, uzmanība pievērsta man. Vēlāk noskaidrojas, ka ‘‘vainīga’’ kāda citā veikalā nopirkta manta vai vienā no reizēm — e-talons. Kāda ir sajūta? Kauns. Pēc tam niknums. Tāpēc nav grūti iejusties tā 12 gadu vecā puikas ādā, kuru Rīgā “pieķēra” zogam lielveikalā. Plašs sižets par šo gadījumu atrodams Latvijas Radio 1 “Ģimenes studijas” arhīvā.

Apsargs zēnu izsekojis, sagaidījis viņu ienākam veikalā pēc divām dienām, ievilcis pāris kvadrātmetru šaurajā kambarī un divas stundas pratinājis. Vēlāk puiku nodeva Valsts policijai, un arī tās darbinieki pret zēnu izturējās kā pret zagli. Tikai pēc tam policisti sazvanījuši viņa mammu Zani un nekaunējušies ironiski piebilst — lai pasēž, būs mācība.

Kā liecina statistika, piekto daļu zādzību lielveikalos izdara bērni. Īsā aptauja paziņu lokā liecina, ka ar līdzīgiem gadījumiem saskārusies vai katra otrā mamma. Kad katru gadījumu analizē sīkāk, atklājas, ka bieži vien noticis pārpratums. Līdzīgi arī Zanes gadījumā — puika vienu no trim paņemtajiem šokolādes batoniņiem nolicis atpakaļ kaut kur veikalā, jo sapratis, ka visam nepietiks naudas. Neaizstāvu zādzības, bet šādas gestapoviešu metodes izmantot pret mazu zēnu, vēl jo vairāk nieka šokolādes dēļ, kas nemaksā pat eiro, ir nožēlojami.

Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks par šo gadījumu saka —  eksistē Apsardzes darbības likums, kas šādas situācijas regulē. Tomēr viņš arī atzīst, ka veikalu apsardzē strādā daudz un dažādas kompānijas, bieži apsargiem nav licences. Tas savukārt liecina, ka apsardzes biznesā valda “bardaks”. Pilnīgi nekādas skaidrības nav arī par to, kā iesaistītajām pusēm — veikala administrācijai, apsargam, policijai — darboties šādos gadījumos. Arī radio raidījumā katrs no pieaicinātajiem ekspertiem tikai izsaka savas pārdomas, jo nav regulējuma, vienkāršas un skaidri saprotamas sistēmas, pēc kuras rīkoties. Tikmēr bērnus lielveikalos turpina vajāt spēcīgas miesasbūves apsargi, iedzenot viņos kompleksus, radot spēcīgus emocionālus pārdzīvojumus. Arī Zanes dēls pusotru nedēļu negājis nevienā veikalā, jo dzīvojis ar sajūtu, ka visi uz viņu skatās kā uz zagli.

Diemžēl skolā iepirkties nemāca, tāpat kā ļoti daudz citu dzīvē noderīgu lietu.

Bet dzīves skola māca būt bezkaunīgiem, bravūrīgiem, “labākiem” citu acīs. Un tā ir pārdomu otra puse. No dažādu veikalu pārdevējām nācies uzklausīt stāstus, kā viņas personīgi redzējušas, kā padsmitgadīgas meitenes slepus somā ieliek ne vienu vien mantu. Bērni zog un to dara, lai padižotos vienaudžiem ar savu drosmi, lai iegūtu kāroto mantu bez maksas. Vai skolā māca nezagt? Vai vecāki māca zagt?

Viedokļi

Uz staburags.lv pilno versiju