Cilvēks parastais neiegūs neko — komentē Agita Grīnvalde-Iruka, laikraksts "Staburags"

Ja tuvāko trīs nedēļu laikā nekas krasi nemainīsies, tad 1. jūlijā stāsies spēkā kreditēšanas pakalpojumu, tajā skaitā ātro kredītu, reklāmas aizliegums. Aizvadītā gada nogalē grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā gan paredzēja reklāmas ierobežojumus televīzijā un radio, taču trešajā lasījumā pēkšņi tika koriģēta grozījumu redakcija un nu likumā iestrādāta norma, ka kreditēšanas pakalpojumus vispār reklamēt aizliegts.

Tas raisījis milzu diskusijas, jo 12. Saeimas darbības izskaņā steigā pieņemtās normas  ir ļoti pretrunīgas. No likuma izriet, ka reklamēt nedrīkst ne tikai ātros kredītus, bet arī banku mājokļu kredītus un iespēju iegādāties preces nomaksā, un kopumā tas būtiski ietekmēs reklāmas tirgu. Latvijas Reklāmas asociācija aprēķinājusi, ka nozares nacionālajiem medijiem gadā tiks radīti vairāk nekā 20 miljonu eiro lieli zaudējumi. Kāpēc tikai nacionālajiem? Tāpēc, ka grozījumi pārrobežu medijus, tajā skaitā elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, nedz arī interneta vietnes, video koplietošanas platformas un sociālos medijus neierobežo.

Šī gada sākumā opozīcijas deputāti gan steidza iepriekšējās Saeimas pieņemtās normas grozīt, aizliegumu atrunājot detalizēti, tomēr līdz šim tas vēl nav izdevies.

Ko no tā visa iegūs cilvēks parastais un vai tiešām būs vairāk pasargāts no uzbāzīgajiem ātro kredītu piedāvātājiem? Visdrīzāk, nē! Jo likums saglabā iespēju patēriņa kredītus, tajā skaitā ātros, piedāvāt klientam individuāli, zvanot pa tālruni. Izlasot šo punktu likumā, mani pārņēma šaušmas, jo jau šobrīd nevaru atkauties no mobilo sakaru operatoru, dažādu tirgoņu un aptauju veicēju piedāvājumu zvaniem. Reklāmas lapiņas varēs sūtīt arī pa pastu.

Un kur tad paliek interneta vide un sociālie tīkli? Nekur! Katru rītu savā e-pastā izdzēšu vismaz piecus ātro kredītdevēju reklāmas sūtījumus. Nu to tur droši vien būs vēl vairāk.

Portālā “Mana balss” laikā, kad Saeima sāka skatīt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, sāka vākt parakstus par ātro kredītu reklāmas aizliegumu ne tikai radio un televīzijā, bet arī internetā un sociālajos tīklos. Izdevās savākt vairāk nekā 10 000 parakstu, un portāls vēsta, ka vakar iniciatīvu bija plānots iesniegt Saeimā. Kā veiksies ar šī jautājuma risināšanu turpmāk, redzēsim. Taču sliecos piekrist ekonomikas antropologam Andrim Šuvajevam, kurš vairākus gadus pētījis ātro kredītu tēmu, ka galvenā problēma nav reklāmas izplatība, bet gan cilvēku nabadzība un vēlme izrādīties, apliecināt sabiedrībā savu statusu vai, vienkārši sakot, dzīvot pāri saviem līdzekļiem, kad vēlmes neatbilst iespējām. Un, kamēr Latvijā iedzīvotājiem nebūs iespēja saņemt tā, lai varētu normāli dzīvot, nekādi reklāmas ierobežojumi to neizskaudīs.

Viedokļi

Uz staburags.lv pilno versiju