Ne tikai sabiedrības attieksmes jautājums

Šonedēļ  Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas deputāti tikās ar atbildīgo iestāžu un neval­stisko organizāciju pārstāvjiem, lai spriestu par iespējām samazināt iesaiņojuma daudzumu pārtikas mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā.

“Ikdienā, rūpējoties par vidi, jādomā ne tikai par atkritumu šķirošanu, bet tikpat būtiski ir arī piedomāt pie tā, lai kopumā samazinātu atkritumu apjomu. Pārtikas iepakojuma daudzuma samazināšanā svarīga ir ne tikai sabiedrības vēlme, bet arī tirgotāju attieksme pret saviem pircējiem. Pārtikas un veterinārais dienests apliecināja, ka likumi neparedz šķēršļus, lai veikalā aizliegtu pircējiem izmantot savu taru,” norāda apakškomisijas priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.

Patlaban Iepakojuma likumā noteikts, ka jāsekmē iesaiņojuma atkārtota lietošana, kā arī jāveicina tā samazināšana. Eiropas Savienības līmenī paredzēts, ka dalībvalstīm līdz nākamā gada beigām jānodrošina, ka gada patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu vienam cilvēkam, savukārt valsts savos patēriņa mērķos var neiekļaut ļoti vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus, nosakot, ka veikalos tos neizsniedz bez maksas.

Kāda ir realitāte? Lielākā daļa no mums ikdienā iepērkas lielveikalos, kur plastmasas plēvē nereti ietīta arī viena smalkmaizīte, safasēta saujiņa cepumu vai konfekšu. Sociālajos tīklos nesen ceļoja fotostāsts par Anglijas lielveikaliem, kur plēvē ietīts arī viens tomāts un ābols. Arī mūsu mazajos piemājas veikaliņos visas sveramās un beramās lietas glīti sarindotas plauktos neskaitāmos mazos plastmasas maisiņos. Tā ir ērtāk uzglabāt, ērtāk pārdot. Ja patlaban papīra un plastmasas maisiņi ir vienādā cenā, kāpēc tad uzņēmēji arvien izvēlas otros?

Ingmārs Līdaka norāda, ka šajā jautājumā vairāk jāraugās uz attieksmes maiņu pret ierašanos tirdzniecības vietā, piemēram, ar savu trauciņu, jo šobrīd veikalos pret šādiem pircējiem attiecas kā pret netradicionāliem. Interesanti, kā uz mani raudzītos, ja es lielveikalā jogurtu vēlētos pārliet savā burciņā? Tas, manuprāt, nav tikai attiek­smes jautājums — tas ir dzīvesveids, kādu dzīvojam jau daudzus gadus gan pircēji, gan tirgotāji. Viss orientēts peļņas gūšanai, ātrākam iepirkšanās procesam, lielākam patēriņam. Vēl man šķiet, ka produkta ievīstīšana vairākās plēves kārtās nereti noslēpj to, ka derīguma termiņš beidzies jau aizvakar, taču to pircējs pamanīs tikai mājās, “atprečojot” savu pirkumu. Manuprāt, saistībā ar iesaiņojuma jautājumu jādiskutē arī par tirgotāju godīgu attieksmi pret pircēju — tad katrs varētu bērt, svērt, izvēlēties. Vai tas mūsdienu straujajā skrējienā vairs ir iedomājams — tas atkal ir nākamais jautājums.

Viedokļi

Uz staburags.lv pilno versiju