Nebeidzamie jurģi

Vakar, 23. aprīlī, atzīmējām jurģus, kas mūsu senčiem bija īpaša diena, ko sauc arī par Ūsiņa dienu. Pēc Saules kalendāra Jurģa diena iezīmē viduspunktu starp pavasara un vasaras saulgriežiem, senčiem pēc šīs svētku dienas sākās pieguļas un ganu laiks, bet jurģus arī mūsdienās saistām ar pārcelšanos uz jaunu mājvietu. Jurģošanās ieviesusies 19. gadsimta sākumā, kad jurģi kļuva par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu, no tā laika lietojam šo sinonīmu dzīvesvietas maiņai. Ja mūsu senčiem jurģi bija diena, kad kalpi, gājēji un nomnieki mainīja dzīvesvietu, pārceļoties pie cita saimnieka, mūsdienās jurģi ieilguši augu gadu, jo latvieši masveidā turpina pārcelties uz dzīvi ārzemēs, izbraukšana turpinās. Šo procesu joprojām nespēj apturēt ne reemigrācijas plāns, ne valsts politika.

Migrācijas pētniece Aija Lulle uzskata, ka pirmie soļi reemigrācijas politikā jau sperti, tomēr daudz kas vēl pilnveidojams: “Joprojām cilvēki izbrauc no Latvijas. Statistiski izskatās, ka tie varētu būt apmēram 20 000 vai mazāk gadā. Protams, izbraukšana ļoti samazinājās uzreiz pēc krīzes. Turklāt izskatās, ka Latvijā vairs nav palicis daudz cilvēku, kuri varētu izbraukt, jo lielais vairums diemžēl ir izbraucis, neliela daļa centās atgriezties pēc krīzes.”

Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm, ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Vācijā, Īrijā, Kanādā, Austrālijā, Krievijā, Norvēģijā un Spānijā.

Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013. — 2016. gadam sekmīgu ieviešanu kavēja finansējuma trūkums, tā ziņojumā par plāna izpildi norādījusi Ekonomikas ministrija. Tomēr, paraugoties, cik daudz līdzekļu bija atvēlēts, lai ministrija tā secinātu, rodas gan jautājumi, gan neizpratne par šo līdzekļu izlietojumu. Reemigrācijas plāna dažādiem pasākumiem 2014. gadā valsts budžetā bija  piešķirti 276 300 eiro, 2015. gadā — 602 600 eiro, bet 2016. gadā — 596 400 eiro. Nav ne naudas, ne cilvēku!

“Iemesli, kāpēc aizbrauc, vienmēr ir daudzveidīgi. Aizvien vairāk redzu jauniešus un jaunus cilvēkus, kuri brauc projām, jo grib redzēt pasauli un vēlas “izkāpt no savas komforta zonas”, bet krīzes laikā īpaši iezīmējās aizvainojuma faktors — cilvēki ir ļoti aizskarti un ievainoti, diemžēl šie ir tie cilvēki, kuri vēlas vismazāk vai vispār nevēlas atgriezties,” atklāj Aija Lulle.

Uz jautājumu, kā apturēt latviešu plūdumu, kuri joprojām pamet valsti, aizbraucot ar visām ģimenēm, acīmredzot neatbildēs neviens reemigrācijas plāns, tāpēc kādu laiku joprojām dzīvosim ieilgušos jurģos — cilvēki arvien meklēs jaunas mājvietas. Diemžēl ārpus Latvijas.

Viedokļi

Uz staburags.lv pilno versiju