Neviena sistēma nav bez kļūdām

Cik labi sākās, tik ātri parādījās pirmās problēmas, turklāt ne mazas. Centrālās vēlēšanu komisijas tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas tehnisko traucējumu dēļ vairāki simti balsstiesīgo, kas vēlējās piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanu iepriekšējā balsošanā, to nevarēja izdarīt. Sākoties iepriekšējai balsošanai, daudzi steidza izmantot šo iespēju, jo tad to varēja darīt jebkurā iecirknī, kas cilvēkiem šķiet ērti. Tā rīkojās arī vairāki paziņas, lai vēlēšanu dienā sestdien nevajadzētu speciāli posties uz iecirkni. Tomēr pirmās dienas prieki izrādījās īsi, jo kārtējā sistēma nespēj nodrošināt savu darbību.

“Kad bija tikai papīrs un “parastais” tālrunis, viss bija daudz vienkāršāk,” iecirknī situāciju precīzi  raksturoja kāds balsotājs, gaidot savu iespēju balsot. Viņam un daudziem citiem tomēr nācās aiziet, tajā dienā neizpildot savu pilsoņa pienākumu. Balsošanas iecirkņa maiņa tomēr izrādījās pārāk “ciets rieksts” datu apmaiņas sistēmai.

Saprotams, ka labāk izlīdzināt vēlētāju plūsmu, sadalot balsotājus pa iecirkņiem. Tomēr šāda kārtība būtiski traucē iedzīvotāju ikdienu, kuri nedodas uz vēlēšanām kā uz svētkiem, bet vēlas būt atbildīgi un piedalīties vēlēšanās. Turklāt, jau iepriekš paredzot, ka Eiroparlamenta vēlēšanās būs zemāka vēlētāju aktivitāte, šāda kļūme būtiski var ietekmēt šo procesu turpmāk. Grūti pateikt, cik daudzi no tiem, kuri aizgāja nenobalsojuši, atgriezīsies, lai to izdarītu. Maz ticams, ka lielākā daļa.

Kā allaž, pārsteidz atbildīgās iestādes vadības attieksme pirms šī notikuma. Centrālās vēlēšanu komisijas jaunā vadītāja Kristīne Bērziņa pauda pilnīgu pārliecību, ka sistēma darbojas, lai arī šāda datu apmaiņa bija paredzēta pirmo reizi. Kā vienīgo aizķeršanos viņa nosauca iespējamos interneta darbības traucējumus. Tomēr internets šoreiz nebija vainojams, bet problēmas saistītas ar sistēmas atjaunināšanu. To līdz vēlēšanām varēja pārbaudīt neskaitāmas reizes, lai Latvija atkal neiekļūtu negatīvo piemēru topā. Līdz šim gan neviena sistēma valstī nav sākusi darboties bez aizķeršanās, lai arī izmaksājusi lielus līdzekļus. Turklāt tie, kas šo darbu veica, saņēma pienācīgu atalgojumu.

Sociālajos tīklos šī izgāšanās jau nodēvēta par e-veselību nr. 2, kas arī nevarēja un nevarēja sākt iekustēties. Grūti spriest, kā veiksies tālāk, jo datu informācijas apmaiņa valstī nekad nav bijusi stiprā puse. Jau sen spriež par elektroniskās balsošanas sistēmas ieviešanu Latvijā, kas būtiski atvieglotu dzīvi vēlētājiem, un, iespējams, palielinātu vēlēšanu aktivitāti. Redzot, kādas problēmas rada salīdzinoši vienkāršas sistēmas ieviešana un lietošana, saprotams, ka iespēja balsot elektroniski mums līdzinās ceļam līdz Mēnesim. Acīmredzot vēlēšanas vispār vajadzētu pārtraukt. Laikā, kad arvien vairāk mūsu darbību tiek digitalizētas, liela daļa pat neaptver, ka vienā brīdī kaut kas var apstāties pilnībā, un rezerves rīcības varianta lielākoties nav.

Viedokļi/Komentāri

Uz staburags.lv pilno versiju