Pēdējais laiks mosties

Vienaldzība, muļķība, stulbums, nezināšana, apzināta rīcība — kas tas ir? Domājot par valdības attieksmi par grozījumiem Pasta likumā, rodas tāds jautājums.  

Var jau būt, ka todien bija kāds Mēness vai Saules aptumsums, kad savā pēdējā sēdē pirms atvaļinājuma valdība atlika Satiksmes ministrijā sagatavotos grozījumus Pasta likumā. Likums paredzēja piešķirt VAS “Latvijas Pasts” papildu 3,8 miljonus eiro, ar ko kompensēt 2020. gadā abonēto preses izdevumu piegādes sadārdzināšanos. Bez  kompensācijas preses izdevumu piegāde sadārdzinātos divas līdz četras reizes, un tas draudētu ar daļu reģionālo izdevumu pastāvēšanu. Likuma grozījumus nolemts skatīt ar citiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2020. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam” paketē izskatāmajiem likumprojektiem. Tas nospriests pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma.

Šķiet, valdībā atbildīgās ministrijas ir pārņēmis letarģiskais miegs, un tās sēž kā uz zelta mākoņa maliņas, sak, kam gan to reģionālo presi vajag?  Lai tauta lasa ziņas internetā! Vismaz zinās, cik lieli šķēlumi sabiedrības dāmu kleitām. Vai tad nepietiek ar pašvaldību avīzēm? Tur nekādu problēmu ar pastu, un arī cilvēki būs mierīgāki — lasīs slavinošus rakstiņus un priecāsies, cik rožaina dzīve! 
   Sakarā ar to, ka 2020. gada abonēšanas kampaņa ir apdraudēta, Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) valde ir nosūtījusi vēstules Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, LR satiksmes ministram Tālim Linkaitam, LR kultūras ministram Naurim Puntulim, LR Saeimas frakcijām par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu nodrošināšanu 2020. gadam. Preses izdevumu piegādes cenas 2020. gadam “Latvijas Pastam” jāpaziņo izdevējiem un jānoslēdz līgumi līdz 20. augustam. Bet pēc valdības jau agrāk apstiprinātā 2020. gada budžeta sagatavošanas grafika likumprojektu paketi paredzēts iesniegt Saeimā tikai šī gada 11. oktobrī, kad jau notiks parakstīšanās uz laikrakstiem un žurnāliem 2020. gadam. Un cik liktenīgi! Dažas dienas pirms vēstules nosūtīšanas mans kolēģis Valsts prezidentam Egilam Levitam viesošanās reizē Vecbebros jautāja par reģionālo mediju nozīmi kopējā Latvijas informācijas telpā. Prezidents teica: “Tie (reģionālie mediji — I. S.) ir tuvāk lasītājiem, tie atspoguļo vietējās ziņas, veicina lokālo piederību, kas ir ārkārtīgi svarīgi no pilsoniskā viedokļa. Jāņem vērā arī tas, ka bieži vien tāpēc, ka lasītāju vai skatītāju skaits nav pietiekami liels, nav komerciāli izdevīgi šādu mediju uzturēt. No Satversmes, no demokrātijas puses tas ir konstitucionāls uzdevums valstī izveidot sistēmu, kādā veidā tiek atbalstīti šādi mediji. Pilsonim ir nepieciešama mediju pluralitāte, medijs, kas ziņotu par  vietējiem, par valsts un pasaules notikumiem. Vienam latvietim vajag tikpat daudz noderīgas informācijas kā vienam amerikānim vai francūzim. Ja to nevar nodrošināt komerciāli, tas ir valsts uzdevums izveidot šādu sistēmu. Iedīgļi tam jau ir, bet tie katrā ziņā jāattīsta daudz tālāk, un par to arī es iestāšos.”  Valdībai būtu pēdējais laiks mosties, jo lasītāji jau taujā par  par nākamā gada abonēšanas kampaņu. Ko mums viņiem teikt? ◆

Viedokļi/Komentāri

Uz staburags.lv pilno versiju