Trūkst valsts nostājas

Pavasaris Latvijā ik gadu atnāk ne tikai ar kūlas ugunsgrēkiem, bet arī atkritumu kalniem ceļmalās, grāvjos un mežos. Nokūstot sniegam, tie bagātīgi atklājas skatam. Neraugoties uz mēģinājumiem mainīt sabiedrības apziņu un talkām, nerodas pārliecība, ka mūsu valsts kļūtu tīrāka.

Man ļoti gribas ticēt, ka jaunā paaudze, kuru šobrīd māca vispirms nemēslot un  šķirot atkritumus, uzaugot būs tie, kuri rīkosies apzinīgi, un nevietā izmesti atkritumi vairs nebūs problēma. Līdz tam vēl tāls ceļš ejams, bet situāciju tomēr jācenšas risināt. Kāds jau teicis, ka viens no veiksmīgiem stimuliem ir nauda. To var attiecināt arī uz atkritumu problēmu. Ja cilvēki praktiski izjūt to, kā samazinās viņu rēķini par atkritumu izvešanu, lielu daļu novirzot šķirotajos konteineros, viņi arī turpmāk šķiros. Ar zaļo domāšanu diemžēl vien ir par maz. Tas ir savās mājās, bet, esot uz ielas, retais meklēs konteineru šķirotajiem atkritumiem, lai izmestu, piemēram, plastmasas pudeli vai citu iesaiņojumu. Vai tie nonāk otrreizējā pārstrādē, grūti pateikt.

Turklāt, iepērkoties veikalā, cilvēkam lielākoties nav izvēles, jo visas preces jau ir kaut kādos iesaiņojumos. Kur to likt pēc tam, atbildīgs tikai katrs pats. Tātad mēs visi maksājam dubultā — par iesaiņojumu un tā savākšanu. Tāpēc tikai loģiski būtu ieviest depozīta sistēmu, lai atkritumi negulstas vien uz iedzīvotāju pleciem.

Par to, ka Latvijā vajadzīga depozītu sistēma, runā jau sen. Tas nozīmē, ka, samaksājot, piemēram, desmit centus depozīta, tos var atgūt, nododot tukšo taru pieņemšanas punktā. Kaimiņvalstīs šī sistēma sekmīgi darbojas jau vairākus gadus. Lietuvā tā ieviesta 2016. gadā, un jau pēc gada visi atzina tās efektivitāti, jo tādējādi atpakaļ savākts apmēram 90 procentu izlietotās taras. Latvijā pagaidām Zemkopības ministrija padevusies dzērienu ražotāju spiedienam, kuri uzstāj, ka tas viss ir dārgi. Varbūt tā tas arī būs, lai gan citu valstu pieredze liecina, ka izmaksas nav augstas, bet vai svarīgākais tomēr nav pēc iespējas vairāk savākt un atgriezt apritē izmantoto taru? Domai par zaļu Latviju vajadzētu būt augstākai par eiro skaitīšanu. Daudzi iedzīvotāji būtu ieinteresēti nodot plastmasu, stiklu vai papīru, ja pretī saņemtu vismaz kaut ko. Labi vēl, ja papīra kalni noder bērniem makulatūras vākšanas sacensībās skolā. Ja nē, bieži vien tas nonāk kopējā konteinerā vai tiek sadedzināts kopā ar  citu drazu. Dabai un mums no tā paliek labāk? Noteikti nē. Latvijā joprojām trūkst valsts politikas, kur galvenais būtu sakārtot atkritumu aprites jomu, nevis lobēt atsevišķus uzņēmējus un gaidīt, kad problēmu kāds atrisinās mūsu vietā.

Viedokļi

Uz staburags.lv pilno versiju