Skolēni mācās svaigā gaisā

Aizkraukles novada stadionā sen neredzēta rosība — novada vidusskolas sākumskolēni, baudot labvēlīgos laikapstākļus, papildina zināšanas klātienes stundās ārā. Tas ir valdības kompromiss, kas, ievērojot epidemioloģiskās prasības, kaut daļēji ļauj bērniem un skolotājiem atgriezties ierastajā darba ritmā.

Pildspalvu nomaina pret krītiņiem
No 7. aprīļa nodarbības ārā klātienē var organizēt visā Latvijā, ievērojot epidemioloģiskās prasības. Formālās izglītības āra nodarbības var organizēt ne biežāk kā piecas reizes nedēļā, un tajās drīkst piedalīties 10 personas. Vidēji klasē ir uz pusi vairāk bērnu. Lai īstenotu prasības, katra klase tiek dalīta uz pusēm, katra plūsma apmeklē savu stundu un pēc tam mainās. Dienā, kad ‘‘Staburags’’ vēroja āra nodarbības Aizkraukles stadionā, viena grupa devās uz sporta stundu, kamēr otrie ērti iekārtojās skatītāju solos un apguva angļu valodu. Mācību procesā tiek izmantota visa pie skolas esošā infrastruktūra, skolotāji meklē radošus risinājumus, lai pēc iespējas praktiskāk īstenotu vielas apgūšanu. Piemēram, skolotāja Gunta Brice matemātikas stundā ar pirmklasniekiem zināšanas stiprināja basketbola laukumā, burtnīcu vietā izmantojot asfaltēto segumu un pildspalvas aizvietojot ar krītiņiem. Skolotāja Dagnija Līduma ar 4.c klases bērniem  iekārtojās uz koka pacēluma aiz inventāra šķūņa, kur netraucēti vadīja mācību stundu.

Mācību procesam pievēršas radoši
Ilga Kravale, Aizkraukles novada vidusskolas direktora vietniece mācību un audzināšanas jomā, stāsta, ka attālinātais mācību process jo­projām notiek un sekas bērnu zināšanām, ko atstājusi pandēmija, būs jūtamas vēl krietnu laiku. “Klātienē ārā klasei atļautas piecas mācību stundas nedēļā. Tas ir maz, praktiski to realizējam divās dienās, un pārējā laikā turpinās attālinātās mācības. Esam piesaistījuši arī interešu izglītības skolotāju Gitu Skudru, kura vada deju nodarbības. Deju kolektīvs nevar sanākt kopā, jo atļauts pulcēties vien 10 personām. Tad nu dalām klases uz pusēm. Skolotāji ir radoši. Piemēram, apgūstot lietišķo matemātiku, bērniem jānomēra koks, jāizdomā, kā noteikt tā augstumu. Ārā notiek arī vizuālā māksla, latviešu valoda un citas stundas. Bērni lasa un atstāsta tekstu fragmentus. Pēdējo divu mācību gadu sekas jutīsim vēl ilgi. Visgrūtāk bija pirmklasniekiem decembrī. Kad sākās attālinātās mācības, daži vēl nebija apguvuši lasītprasmi. Ja vecāki ar bērniem mājās nestrādāja, tad šis robs vēl palicis. Lielu problēmu mums kopumā nav. Visi audzēkņi šajā posmā bija nodrošināti ar datoriem. Mācību procesā izmanto manaklase.lv, soma.lv, dažādus videoierakstus, tostarp no pērnā gada, dažādas saites izmanto arī angļu valodas apguvei. Skolotāji radoši pieiet mācību procesa organizēšanai.”

Fiziskā sagatavotība pasliktinājusies

Sporta skolotāja Gunta Andersone ir priecīga, ka var satikt bērnus un vadīt nodarbības klātienē. Viņa atzīst, ka jūtamas sekas un bērnu fiziskā sagatavotība pandēmijas laikā ir pasliktinājusies: “Ir jūtams, ka lielākā daļa bērnu pandēmijas laikā bijuši pasīvāki, nekā ierasts. Viena klase man ir īpaši aktīva, prasa vairāk uzdevumu un labprāt izkustas, savukārt citiem ir grūtības veikt uzdevumus. Lai gan attālināto mācību laikā tika sūtīti uzdevumi, ko nepieciešams izpildīt, daļa tos neveica un līdz ar to fiziskā sagatavotība ir zemāka. Meitenes kļuvušas slinkākas, tikko vēl skraidīja pagalmā, bet, kā stundā jāpiepūlas, tā nevar, uzrodas visādas vainas. Līdz mācību gada beigām turpināsim darboties ārā. Ja laikapstākļi būs nelabvēlīgi, mācību process notiks attālināti. Plānā ir strādāt ar braucamlīdzekļiem — riteņiem, skrejriteņiem, skrituļslidām, kas nu kuram ir mājās. Izveidosim šķēršļu joslu, pārrunāsim noteikumus un praktizēsim iemaņas. Tas būs kaut kas jauns, bērni jau ar nepacietību gaida šīs stundas. Esmu ļoti priecīga vadīt stundas klātienē. Darbs no mājām, pie datora grauj emocionāli ne tikai skolotājus, bet arī bērnus. Skolēni ir priecīgi satikties, komunicēt. Skrienot vai veicot citus uzdevumus, ļauju aprunāties, bet, ja tas sāk traucēt stundai un skolēni nedzird uzdevumus, tad aizrādu.”

Aizkraukles novadā

Uz staburags.lv pilno versiju