Aizkraukliete Stella Lapiņa saņems valdības balvu

Par nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā vairākas izcilas personības, viņu vidū arī aizkraukliete Stella Lapiņa, Latvijas dzimšanas dienā saņems Ministru kabineta balvu. Stellas vadītie uzņēmumi patlaban cīņā pret Covid-19 darbojas “frontes pirmajās līnijās”, bet pati vadītāja, kuras pārziņā strādā vairāk nekā 2000 cilvēku, teic: “Mans darbs ir ļoti interesants, es uz to dodos ar prieku.” 

No laborantes līdz direktorei

Veselības centru apvienības un Centrālās laboratorijas valdes priekšsēdētājai Stellai Lapiņai Ministru kabineta balva piešķirta par ieguldījumu veselības aprūpes nozares attīstībā. Godpilno balvu viņa saņems Latvijas dzimšanas dienā, un tās pasniegšana iecerēta kā neklātienes pasākums. 

Savulaik Stella Lapiņa 23 gadus nostrādājusi Aizkrauklē, darba gaitas sākot kā laborante, vēlāk kā kvalitātes vadītāja un laboratorijas vadītāja Aizkraukles poliklīnikā. Nu jau vairākus gadus viņa vada visstraujāk augošo laboratoriju, kurai ir 65 paraugu savākšanas punkti, deviņas laboratorijas un 42 Covid-19 paraugu savākšanas punkti visā Latvijā, un tajā ir arī Stellas nopelns. “Savukārt Veselības centru apvienība ir lielākais privātais valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzējs valstī,” paskaidro vadītāja. Poliklīnikās strādā vairāk nekā 1300 cilvēku, bet kopā Stellas pārziņā ir vairāk nekā divi tūkstoši darbinieku. 

Darbs “līgani nāk” uz mājām 

Kad jautāju, kāda ir sajūta, saņemot Ministru kabineta apbalvojumu, Stella atzīst: “Tas ir liels pagodinājums, taču es vairāk priecājos nevis par personīgo atzinību, bet par to, ka tas reizē ir abu manis vadīto uzņēmumu darbinieku novērtējums. Pēdējā pusotra gada laikā mūsu darbs ir bijis ļoti aktīvs un sarežģīts. Ja agrāk uzskatīju, ka man ir daudz darba un maz brīva laika, tad laikam tā nemaz nebija. Kad sākās pandēmija un Centrālā laboratorija ļoti aktīvi iesaistījās gan paraugu savākšanā, gan testēšanā, un patlaban veicam gandrīz 40 procentu no ik darba dienu veiktajiem testiem, darba apjoms ir ļoti liels. Tāpat kopš pavasara Veselības centru apvienība nodrošina vakcināciju gan masu vakcināciju centros, gan poliklīnikās un izbraukumos, un no smagās Covid-19 saslimšanas esam palīdzējuši izvairīties 27,7 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Taču viegli nav, jo cilvēki strādā daudz un balansē uz izdegšanas robežas. Jau pērn visi cerējām, ka tas beigsies, bet neparedzējām, ka nonāksim vēl smagākā situācijā, kāda tā ir patlaban — cilvēki slimo, slimnīcas ir pārpildītas, un šis mums visiem nav tas labākais un priecīgākais laiks.”

Vadītāja atklāj, ka viņas darba diena parasti beidzas ap desmitiem vakarā un no ofisa darbs parasti vēl “līgani pārvietojas” līdzi uz mājām. “Tomēr mans darbs ir ļoti interesants, es uz to dodos ar prieku. Man ļoti patīk redzēt darba rezultātu, satikt cilvēkus, man patīk mani kolēģi un darbinieku kolektīvs. Tas viss kopā neļauj ieslīgt rutīnā un dod iespēju dzīvot radošu dzīvi,” teic Stella. “Kad pieņēmu darba uzaicinājumu Centrālās laboratorijas vadībā, mani saistīja piebilde: jums būs brīvs darba režīms. Klausījos un brīnījos: tāda veiksme, šitādu darbu nedrīkst laist garām! Tikai neviens tobrīd nepastāstīja otru stāsta daļu: lai kaut ko sasniegtu, 14 stundu dienā būs jāvelta darbam. Brīvā režīmā! Turklāt pandēmijas apstākļos šis režīms kļuvis vēl “brīvāks”…”

Ar mieru un demokrātisku stingrību

Kāda Stella ir kā uzņēmuma vadītāja? “Esmu demokrātiski stingra. Citādi nevar!” saka viņa. “Ja demokrātijas ir par daudz, katrs darbojas, kā ienāk prātā. Veselības aprūpes sistēmai jābūt sakārtotai, un stingrākām robežām jābūt it visā. Es gan ļoti reti paceļu balsi, tad tiešām jānotiek kaut kam ļoti nopietnam. Ar darbiniekiem cenšos mierīgi vienoties, apmācīt, pārliecināt, kāpēc rīkosimies tieši tā. Ja darbinieks nevēlas strādāt saskaņā ar mūsu uzņēmuma pieņemtajām vadlīnijām, tad mēs vienkārši šķiramies.”

Stella atzīst, ka šis laiks ir pārbaudījums cilvēciskajām attiecībām. “Lai gan esmu iemācījusies norobežoties no negācijām, taču dažkārt mani ļoti pārsteidz, cik mūsu sabiedrība ir nenobriedusi — sūdzas par visu un visur, par šķietamiem sīkumiem var aizsvilties. Ja tas vēl saistās ar vakcinācijas tēmu… Tad vienkāršāk ir šai demokrātijas izpausmei ļaut plūst savu gaitu. Jāuzklausa, ja cilvēks sniedz prātīgus un apsvērtus ieteikumus, taču tie ne vienmēr tādi ir. Cilvēki arī mūsu laboratorijās nereti izgāž emocijas uz medicīnas māsām, kuras jau tā ir pārgurušas — 24 stundu dežūra slimnīcā, tad darbs laboratorijā, jo medicīnas tirgū vienkārši trūkst darbinieku. Daudzi pacienti nāk ar pārliecību: man pienākas! Un ar to nevar savienot sapratni, iecietību, spēju sevi iedomāties otra cilvēka vietā.”

Lai blakus interesants cilvēks

Stella bilst: viņas atelpa un balsts ir ģimene — vīrs Aivars, meita Sanita un mazdēls Aarons. “Lai gan meita dzīvo Dortmundē, Vācijā, pēdējā laikā mums norit veiksmīgas pārrunas par to, ka, kamēr mazdēls nav sācis iet skolā, viņiem būtu pēdējais laiks atgriezties Latvijā,” teic Stella. “Es ļoti vēlos, lai mūsu vienīgās meitas ģimene būtu blakus. Mazdēls aug, viņam ir četri gadi, un viņš ir ļoti interesants cilvēks. Gribas, lai Aarons nezaudē savu dzimto valodu. Turklāt esmu ieinteresēta ne tikai kā mamma, bet arī kā uzņēmuma vadītāja, jo mums vajadzīgi labi ārsti. Sanita ir neiroloģe un, pateicoties darba pieredzei un izglītībai, ir labi sagatavota speciāliste, līdz ar to Latvija iegūtu vēl vienu labu mediķi.” 

***

Kad jautāju, ko Stella šajā mums visiem ne vieglajā laikā vēlētu citiem, viņa bilst: “Visiem no sirds gribētu novēlēt pašu svarīgāko — veselību! Lai cilvēki neslimo un ir laimīgi! Mēs visi ļoti labprāt redzam laimīgus cilvēkus, un viņi tādi var būt, ja ir veseli.” 

Novadu ziņas

Uz staburags.lv pilno versiju