Ar brīvības izjūtu sirdī

Rīt, 18. novembrī, svinīgi ieslēgs apgaismojumu Brīvības piemi­neklim, un būs noslēdzies trīs gadus ilgušais projekts tā izgaismošanas izveidei diennakts tumšajā laikā. Tā ir bijušā Latvijas prezidenta Valda Zatlera izlolotā ideja, kuras īstenošanai izveidots Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds, apvienojot domubiedrus un atbal­stītājus. Arī man ir gods būt tā valdē, darboties ieceres īstenošanā, lai šos valsts svētkus mēs visi varētu sagaidīt ar iedegtu gaismu pieminekļa apkārtnē. 

Tas nebija viegls darbs ne tehniski, ne finansiāli, bet ar sabiedrības, valsts un Rīgas domes atbalstu viss īstenojās. Šodien vēl pēdējais mēģinājums, un no rītdienas piemineklis izgaismosies visā krāšņumā. Papildus tam pie pieminekļa izvietoti četri masti Latvijas karogiem, kas ir atvaļinātā Jūras spēku flotiles admirāļa Andreja Mežmaļa ziedojums. Masti ir Latvijas uzņēmuma “Amberlat” dāvinājums, un karogi tajos svinīgi pacelti jau Lāčplēša dienā. Kopumā ir izdevies izveidot ko skaistu, kas vēl vairāk izceļ mūsu brīvības simbolu, un tas gan man, gan citiem rada pacilātas izjūtas. Tehnoloģijas ir modernas, radot plašas iespējas, tostarp izgaismot pieminekli Lietuvas un Igaunijas valsts karogu krāsās, kad kaimiņvalstīs svinēs savus svētkus. Apgaismošanas darbus iecerēts turpināt arī tālāk šajā pilsētas centra daļā. Šis projekts man nozīmīgs arī tāpēc, ka savulaik strādāju Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldē, kā arī biju viens no Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonda dibinātājiem. Tāpēc nevilcinoties atsaucos Valda Zatlera aicinājumam darboties Brīvības pieminekļa izgaismošanas fondā. Savu veikumu tajā neuzskatu par ko lielu, bet esmu palīdzējis vākt ziedojumus un arī pats ziedojis ieceres īstenošanai. 

Līdz ar apgaismojuma projekta pabeigšanu fonds savu misiju būs izpildījis, bet viens darbs vēl palicis. Kad noslēdzās Brīvības pieminekļa atjaunošana, tās fonds izdeva skaistu grāmatu “Brīvības piemineklis”, ko bija paredzēts dāvāt arī visām Latvijas bibliotēkām, bet dažādu apstākļu dēļ tas vēl nav izdarīts. To plānojam paveikt, kad situācija atkal ļaus pulcēties kuplākā skaitā, lai tiktos pasākumā, visticamāk — Pļaviņās. Šīs grāmatas ir kā pateicība bibliotēkām, ar kuru darbinieku un apmeklētāju starpniecību arī uzrunājām atbalstīt izgaismošanas ieceri. 

Esmu pateicīgs liktenim par iespējām dzīvē iesaistīties vairākos nozīmīgos darbos, un viens no tiem bija Brāļu kapu komitejas atjaunošana, kur iepazinos ar arhitektu Eiženu Upmani. Viņš bija izraudzīts dibināt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldi, kurā aicināja strādāt arī mani. Biju pēdējais Brīvības pieminekļa pārziņa amatā. 1998. gadā dibinājām tā atjaunošanas fondu, kur biju mantzinis, un joprojām viss, kas saistās ar šo vietu, man ir ļoti nozīmīgs. 

Iesaistos arī Pļaviņu biedrības “Laime Saimē” darbībā, kuras būtiskākais darbs šobrīd ir vēsturiskā nama atjaunošana Rīgas ielā 44/45. Arī tas nav viegls uzdevums, ko kavē dažādi birokrātiski šķēršļi, piemēram, lai nojauktu nelielo padomju laika piebūvi. Tam vajag gan projektu, gan sertificētus būvniekus un vēl daudz ko, lai arī darbs nav liels. Dažkārt šķiet, ka valsts pati sevi “žņaudz” pašas uzstādītajās prasībās. Tas viss prasa arī lielus līdzekļus, kas ziedojumos nav savākti tik daudz. Apzināmies, ka bez sabiedrības atbalsta neiztikt, tāpēc ar sievu arī ziedojām noteiktu summu šim mērķim, tieši Lāčplēša dienā iegūstot visu biedrības ziedojumu zīmju komplektu. 

Vienmēr esmu bijis un esmu Latvijas patriots, godājot gan savus dzimtos Talsus, gan Pļaviņas, no kurienes nācis tēvs. Jūtos piederīgs abām vietām un sevi dēvēju par Talsu pļaviņieti. Lai arī neatkarības gadi pilnībā nav tādi, kādus cerējām, mana pārliecība jo­projām ir, ka ejam pareizajā virzienā. Tas skaidri izpaužas tieši grūtībās, kas daudz ko izkristalizē, parādot lietas patiesajā gaismā. Lāčplēša dienā noskatījos režisora Jura Podnieka dokumentālo filmu “Strēlnieku zvaigznājs”, kas skaidri atklāj, kā idejas un apmātība ar tām maina cilvēka dzīvi un apkārtējo likteņus. Nesen lasīju arī par Lielo franču revolūciju, kas iezīmē neapšaubāmu patiesību — visas krīzes un kreisās idejas Eiropā sākās tieši ir ar to. Pēc tik daudziem gadiem ir cita “revolūcija” — kovids, kurā arī virmo dažādas idejas un teorijas, kas cilvēkiem jauc galvu, un viņus vairāk baida vakcīna nekā iespēja saslimt un nomirt. Acīmredzot padomju laika cilvēki vairāk saprot, kad viņus piespiež, bet ar savu galvu izdomāt nevar. Izbrīna gan daudzu jaunu cilvēku domāšana un attieksme šajā jautājumā. Pats par vakcinēšanos nešaubījos ne mirkli un to izdarīju jau februārī, kad to varēja izdarīt pie ģimenes ārstiem, un tagad jau gaidu trešo poti. Lai arī ir daudz ierobežojumu, kopumā pandēmija man nākusi par labu, jo ir laiks pārskatīt savu arhīvu, tur atrodot sen aizmirstas lietas. Vēstures un savas dzimtas izpēte man vienmēr bijusi ļoti nozīmīga, ko aktīvi turpinu darīt joprojām. Pēdējā laikā gan izdots arī tik daudz jaunu grāmatu, un tagad domāju, kā tās nopirkt, jo gribas visas! Mana aizraušanās joprojām ir arī filatēlija, un 15. novembrī piedalījos trīs jauno Ziemassvētku pastmarku pirmās dienas zīmogošanā. Šī darbošanās neapšaubāmi paver plašāku redzeslauku, dod jaunas zināšanas, ļauj iepazīt interesantus cilvēkus un citas nodarbes. Žēl gan, ka tas viss iet mazumā, jo jaunieši nekrāj markas, un arī vēstules rakstām arvien retāk. Dažkārt domāju, kas paliks vēsturē no šīs paaudzes, kurai ir tik maz tekstu rokrakstā? Ļoti daudzas vēstures liecības aiziet nebūtībā, jo apkārtējos tas viss nesaista. 

Trauksmaini notikumi risinās uz Baltkrievijas un Polijas robežas, un arī Latvijas robežu skar bēgļu problēma. Skumji par to, kas tur notiek, un arī bīstami. No postpadomju valstu vadītājiem, kāds ir arī Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko, domāju vēl daudz ko varēs sagaidīt. Tajā pašā laikā pārsteidz Rietumu naivums, kuri to neapzinājās jau krietni agrāk. Tagad visiem ir kā acis atvērušās, uz ko spējīgas šīs valstis, bet vajadzēja jau agrāk. Tā ka dzīvojam interesantā laikā, un šodienas notikumi noteikti vēl ilgi paliks atmiņā. 

Novadu ziņas

Uz staburags.lv pilno versiju