Krīze paver jaunas iespējas

Dzejnieka Raiņa slavenās rindas “Pastāvēs, kas pārmainīsies” taustāmu veidolu ieguva pandēmijas laikā. Epidemioloģiskie ierobežojumi mainīja cilvēku paradumus, uzņēmējiem vajadzēja kļūst radošiem, pārorganizēties un rast izeju nebijušā situācijā. Lai gan pēdējie divi gadi bijuši grūti, uzņēmējdarbības vidē manāmas arī pozitīvas tendences — vairojusies interese par privāto uzņēmumu veidošanu. Krīze pavēra iespējas, kuras parastā situācijā nebija aktuālas. 
Tūrismā jauni uzņēmumi un pakalpojumi 

Mairita Pauliņa, Zemgales uzņēmējdarbības centra vadītāja: — Pandēmijas sākumā veicām uzņēmēju aptauju, lai noskaidrotu aktuālās  problēmas, jautājumus. Visvairāk respondentu interesēja finanšu jautājumi, tajā skaitā, kā piesaistīt valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Līdzvērtīgi aktuāls bija jautājums par e-komercijas un digitālā mārketinga attīstību, mājaslapu izveidi un sociālo tīklu izmantošanu uzņēmējdarbībā. Reaģējām uz uzņēmēju interesi par IT jomas apguvi, organizējām seminārus par mājaslapu izveidi un produktu reklamēšanu sociālajos tīklos. Pirms pandēmijas daudziem uzņēmējiem nebija savas mājaslapas, tas bija jauns izaicinājums un iespēja. No sarunām ar jomas kolēģiem iezīmējās, ka uzņēmēji, kas jau darbojās, šo laiku izmantoja, attīstot un pilnveidojot savu uzņēmumu, lai pēc pandēmijas varētu atsākt strādāt ar lielāku jaudu un vērienu. Tas bija pirmais novērojums pagājušā gada sākumā. Vasarā visvairāk attīstījās tūrisms un ar to saistītie pakalpojumi. Iztikas līdzekļi cilvēkiem bija, uz ārzemēm viņi baidījās braukt vai to apgrūtināja epidemioloģiskie ierobežojumi. Iedzīvotājiem atpūšoties Latvijā, vietējie uzņēmēji juta pieplūdumu. Tāpat tūrismu stimulēja ekskursanti no Lietuvas, Igaunijas, bija arī speciāli reisi no Somijas.

Pandēmijas laikā pārorientējāmies, konsultācijas, mācības un semināri uzņēmējiem notika attālināti, kas paplašināja dalībnieku skaitu. Ziemā vienai daļai uzņēmēju bija smags posms tirdzniecības ierobežojumu dēļ. Uzņēmēji bija gatavi strādāt, viņi vēlējās pārdot saražoto produkciju, taču valstī esošie ierobežojumi radīja apgrūtinājumus produkciju realizēt. Tobrīd uzņēmēju noskaņojums bija depresīvs. Tuvojoties vasarai un ierobežojumiem mīkstinoties, situācija uzlabojās. Kopš jūlija sadarbībā ar pašvaldībām, tūrisma uzņēmējiem un mājražotājiem tiek rīkota akcija “Nākamā pietura Zemgale”. Katru gadu notika “Balttour” tūrisma izstādes, kas šogad izpalika. Akcija “Nākamā pietura Zemgale” palīdz popularizēt novadu, tūrisma pakalpojumu sniedzēju un mājražotāju darbu. Tuvojoties ziemai, ir bažas, ka arī šogad uzņēmējiem var nākties saskarties ar tādām pašām grūtībām, ko sagādā pastiprināti ierobežojumi kā pērn. Visgrūtāk pandēmijas laikā klājās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Varēja redzēt, cik elastīgi ir uzņēmēji, cenšoties pārorientēties.Vairākās pašvaldībās esmu uzņēmēju ideju konkursa izvērtēšanas komisijā. Pēc vērojumiem var secināt, ka cilvēkiem ir vēlme un idejas īstenot savu uzņēmējdarbību. Pandēmijas laikā dominē idejas, kas saistītas ar jauniem tūrisma pakalpojumiem vai esošo pakalpojumu dažādošanu. Viens no piemēriem ir kublu noma — šī ideja parādījās vairākos konkursos. Ja pērn ideju konkursam pieteicās seši dalībnieki, tad šogad jau uz pusi vairāk. Vietējais tūrisms ir nozare, kurā pandēmijas laikā veidojās jauni uzņēmumi un pakalpojumi. Neskatoties uz to, ka ir krīze, pandēmija un ierobežojumi, jauni uzņēmumi veidojās dažādās jomās. Lēni, bet pakāpeniski Latvijā ienāk arī sociālā uzņēmējdarbība. Tā nav klasiskā uzņēmējdarbība, tie ir papildu pienākumi, nosacījumi un slogs uzņēmējam. Tāpat attīstās zaļā uzņēmējdarbība, otrreizēja materiālu izmantošana, IT nozares joma. Neraugoties uz sarežģījumiem un grūtībām, nevar teikt, ka uzņēmējdarbībā viss būtu slikti. Sarunās ar uzņēmējiem iezīmējās, ka pandēmija ietekmēja pamatdarbu un veicināja pievērsties un sākt domāt tieši par privāto uzņēmējdarbību.

Atbalsta vietējos uzņēmējus 

Ieva Erdmane, “IGA Centra” vadītāja Aizkrauklē: —   Uzņēmēji, kas darbojas “IGA centrā”, pandēmijas laika ierobežojumus ir izturējuši. Telpu nomu pārtrauca vienīgi apģērbu veikals “RDA”. Neviens cits uzņēmējs līdzīgu vēlmi nav izteicis, tieši otrādi — ir vairākas firmas, kas gaida, kad varētu atbrīvoties kāda tirdzniecības telpa. Mums šobrīd ir 100% telpu piepildījums. Ja runājam par gadatirgiem Aizkrauklē, tad līdz šim tos pārāk lielus nerīkojām. Uzskatu, ka, pirmkārt, jāatbalsta vietējie ražotāji, amatnieki, stādaudzētāji. Rūpniecības preču tirgotājiem šobrīd nepiedāvājam vietu gadatirgū.

Var just, ka uzņēmēji ir nobažījušies par situāciju rudenī — vai atkal netiks ierobežota tirdzniecība. Novembris un decembris visiem ir aktīvs preču realizācijas laiks, kad cilvēki iepērkas Ziemassvētkiem un Jaungada svinībām.

Trīsarpus mēnešus lielākā daļa mūsu veikalu bija slēgta. Godprātīgie uzņēmēji, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kas maksāja visus nodokļus un veica legālu darbību, saņēma ievērojamu valsts atbalstu. Tas arī palīdzēja pārvarēt krīzi. Šobrīd nav skaidrības, kas būs rudenī un ziemā. 

Meklē un atrod risinājumus 

Ingūna Grandāne, ēdināšanas uzņēmuma “Panna” vadītāja: — Pandēmijas laikā cieta gan uzņēmēji, gan klienti. Problēmas skāra abas puses, neviens nebija apmierināts ar notiekošo. Tajā pašā laikā nācās pielāgoties esošajai situācijai. Krīze sākās pērnā gada novembrī, kad spēkā stājās ierobežojumi. Tas bija graujošs kritiens uz leju, vajadzēja saprast, kā rīkoties, mainīt stratēģiju, pārkvalificēties un pielāgoties. Pateicoties valsts atbalstam, mums izdevās pārvarēt grūtības. Arī tad, kad atsākām darbu, nevarējām atļauties darbiniekiem izmaksāt algu pilnā apmērā, jo nebija noslogojuma. Pieteicāmies subsīdijām — darbinieks no valsts saņēma iepriekšējā perioda vidējās algas starpību klāt pie algas. Bija arī apgrozāmo līdzekļu atbalsti uzņēmējiem, ko izmantojām. Ar valsts atbalstu izdevās attīstīt pārsvarā Kokneses struktūrvienību, kur pielāgojām teritoriju pakalpojumu snieg­šanai ārā. Izveidojām stikla namiņus, kas ir risinājums klientu apkalpošanai ārā. Tie ir pieprasīti, īpaši pašreizējos laikapstākļos. Vienu atsevišķu iekštelpu izmantojam arī vakcinētajiem klientiem. Saņemam arī kritiku no klientiem par cilvēku dalīšanu, bet mēs lūdzam saprast mūsu situāciju, jo tie nav mūsu, bet valsts noteiktie likumi. Mums ir jāsaglabā bizness un jāturpina strādāt. 

Atskatoties uz pandēmijas laiku, sajūtas ir duālas. Iespējams, ja nebūtu grantu, šāda uzņēmuma attīstība nebūtu notikusi vai varbūt to visu būtu paveikuši saviem spēkiem. To, kā būtu bijis, ja krīzes nebūtu, nav iespējams uzminēt. Galvenais, ka mēs neesam bankrotējuši un pārtraukuši savu darbību. Turpinām strādāt, esam saglabājuši visas darba vietas, vasarā pieņēmām papildu darbiniekus. Katra krīze sniedz savas korekcijas un sniedz iespējas. Jebkura krīze ir iespēja mainīties, paskatīties uz savu darbību citādāk, ko mēs arī darījām. Meklējām un atradām labus risinājumus, ko parastā situācijā varbūt nebūtu darījuši. 

Prognozes cerīgas 

Līga Zaula, mājražošanas uzņēmuma “Kūpiņ­sala” un kūrort­viesnīcas saimniece Koknesē: — Pagājušā sezona bija katastrofāla. Cilvēki bija nobijušies, ierobežojumi daudz ko liedza. Šovasar jūtams, ka cilvēki daudz vairāk izvēlas atpūsties uz vietas, Latvijā, nevis braukt uz ārzemēm. Līdz ar to šī sezona aizvadīta uz visai pozitīvas nots. Svinību ēka ar pirti darbojas piekto gadu. Arī prognozes nākamajai sezonai ir labas. Aktīvo darbības sezonu noslēdzam septembra vidū, zinām, ka plūsma atjaunosies tikai martā. Pārējo laiku mēs vienkārši eksistējam. 

Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šogad situācija ir krietni labāka, cilvēki tāpat vēl ir uzmanīgi. Grūti plānot pasākumus uz priekšu, nezinot, kā mainīsies epidemioloģiskie ierobežojumi. Piedzīvojām situāciju, kad pērn pieteiktās kāzu svinības nācās atcelt tieši pulcēšanās ierobežojumu dēļ. Jaunajā viesu mājā var uzņemt 100 cilvēku, bet ierobežojumi tik lielam cilvēku skaitam pulcēties neatļāva. Mēs joprojām nevaram strādāt uz visiem 100%, ceram, ka nākamgad tā nebūs. Ēdināšanas pakalpojumu ziņā mums nekas nemainījās, jo esam kā veikals. Kūpinājumus tirgojām līdzņemšanai. Līdz ar to mēs necietām kā citi ēdināšanas uzņēmumi. Jā, klientu ir mazāk, tas jūtams joprojām, bet pakāpeniski klientu plūsma atjaunojas. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

"Staburaga" projektu raksti

Uz staburags.lv pilno versiju