Kultūras dzīves koordinēšanai veido Kultūras pārvaldi

Pēc reģionālās reformas pārmaiņas jaunajā Aizkraukles novadā skars arī kultūras jomu. Tās gan vairāk būs strukturālas izmaiņas, bet darba būtība paliks tā pati — organizēt un sniegt kultūras pakalpojumus iedzīvotājiem. 

Laikraksta drukāto versiju lasiet šeit un turpinājumu šeit.

Interneta versija tālāk tekstā.

Seši kultūras centri

Kultūras iestāžu struktūras veidošanas vadība jaunajā novadā uzticēta Aizkraukles kultūras nama direktorei Antai Teivānei. Viņa atzīst, ka sākotnēji bija domāts turpināt strādāt kā iepriekš, tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ieteica veikt optimizācijas izmaiņas. Plānojot tālāko darbību, bija izstrādāti pieci struktūras modeļi, kas izdiskutēti kultūras darbinieku vidū un pašvaldības izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejā. Apstiprināšanai domē bija izvirzīts viens, kurš guva vislielāko atbalstu, un tas arī apstiprināts, paredzot, ka kultūras joma Aizkraukles novadā apvienos kultūras namus un šī darba organizatorus, bibliotēkas un pašvaldības muzejus. Aizkraukles novadā paredzēti seši kultūras centri un tikpat daudz bibliotēku — katrā līdzšinējā novada centrā pa vienam ar to struktūrvienībām pagastos. Tas nozīmē, ka esošie kultūras nami apvienību centros pārtaps par kultūras centriem, bet struktūrvienībām, piemēram, saieta namiem, nosaukumi nemainīsies. Būs arī divas jaunas struktūrvienības — Staburaga saieta nams, kas ir jaunākā kultūras ēka novadā. Līdz šim tur darbojās tikai pagasta kultūras darba organizators, bet, ņemot vērā tā noslogotību un pašdarbības kolektīvu piesaisti, tā būs kā atsevišķa Jaunjelgavas kultūras centra struktūrvienība. Mazzalves saieta nams būs Neretas kultūras centra struktūrvienība. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā kultūras darba apjomu pagastā, pasākumu skaitu, veiktos un sāktos projektus. Savukārt Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejam būs trīs struktūrvienības — Tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālā māja Bebros, Neretas novadpētniecības muzejs un Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi”. 

Jaunā sistēma sāks strādāt no nākamā gada

To visu apvienos, darbu vadīs un koordinēs Aizkraukles novada Kultūras pārvalde. Tā veidos arī tālāko kultūras attīstības stratēģiju novadā, veiks metodisko darbu, koordinēs, vadīs kopīgus projektus, sadarbosies ar Kultūras ministriju, pārstāvēs kultūras jomu Zemgales Plānošanas reģionā un citās institūcijās. Kultūras pārvaldi un jauno kultūras darba struktūru paredzēts izveidot līdz šī gada 31. oktobrim, lai var sagatavot dokumentāciju, iekļaut novada budžetā, un visa sistēma sāktu strādāt no nākama gada. 

— Aizkraukles novadā kopumā darbojas 25 bibliotēkas, 10 kultūras iestāžu struktūru un četri pašvaldības muzeji. Kā arī bija 11 pagasti, kur nebija atsevišķa struktūrvienība, bet strādāja tikai kultūras darba organizators. Turpmāk 39 struktūrvienības būs apvienotas 13. Protams, nekas nav “akmenī cirsts”, un, ja darba gaitā būs nepieciešamas izmaiņas, apspriedīsim un iespēju robežās mainīsim, jo visas nianses labāk atklājas darbībā, — stāsta Anta Teivāne.

Svarīgi nezaudēt saikni ar iedzīvotājiem

Viņa atzina, ka arī pēc iepriekšējās reģionālās reformas Aizkraukles reģiona kultūras darbinieki regulāri tikās, sadarbojās un pārrunāja pasākumu plānus, lai lielākie notikumi nepārklātos. Arī bibliotēku jomā līdz šim bijusi laba sadarbība. Tā palīdz tagad kopīgi darboties tālāk un būtiski to saglabāt. Tas svarīgi arī pagastiem, kur nereti bija tikai viens kultūras darbinieks. Turpmāk, esot lielākā struktūrā, būs gan lielāks atbalsts un iespējas īstenot ko vērienīgāku, nezaudējot būtiskāko — saikni ar vietējiem iedzīvotājiem. 

Darba attiecību jomā izmaiņas būs tādas, ka struktūrvienību vadītājus darbā pieņems novada domes izpilddirektors, bet pārējos darbiniekus varēs izraudzīties un apstiprināt struktūrvienību vadītāji. Priekšā vēl darbs, lai izstrādātu un apstiprinātu jaunos nolikumus. Izveidots jau pirmais kopīgais pasākumu plāns, ko publiskos pašvaldības informatīvajā izdevumā un mājaslapā. 

Jauno sezonu sāks visi kolektīvi

Tuvojoties rudenim, atsākas pašdarbības sezona, ko, tāpat kā visu jomu, pēdējā laikā ietekmējusi pandēmija. Anta atzīst, ka neviens kolektīvs novadā šajā laikā nav beidzis savu darbību, un jauno sezonu sāks visi. Protams, dalībnieku skaits mainās un daudzviet samazinās. Tomēr kopumā kultūras jomā pieaug apmeklējumu skaits gan pasākumos, gan bibliotēkās. 

Liela kadru mainība pašdarbības kolektīvu vadītāju vidū nav vērojama, bet šobrīd atsevišķos pagastos pa kādam trūkst un aktīvi tiek meklēti. Sarežģītāk tas ir deju kolektīviem un koriem, kur vadītājam nepieciešama ne tikai atbilstoša izglītība, bet arī specializācija. Daudz ko ietekmējusi pandēmija, kad viss notika attālināti, un kolektīvu darbība bija gana sarežģīta un dažkārt pat neiespējama. 

Nākotnē raugās cerīgi

Turpmākais lielākais notikums kultūras jomā ir Dziesmu un deju svētki 2023. gadā, kam uzmanība būs pievērsta jau šajā sezonā. Tomēr pirmais un galvenais izaicinājums būs, kā to sākt un veiksmīgi vadīt. Kā atzina kultūras darbinieki — priekšā viss neziņā tīts par to, kādi būs noteikumi saistībā ar Covid-19 saslimstības ierobežošanu, kā pildīsies kolektīvu sastāvs, īpaši pēc ilg­stošās dīkstāves. 

Neretas kultūras nama vadītāja Inita Kalniņa teic, ka arī neretieši gatavojas sezonai, bet daudz kas atkarīgs no turpmākās situācijas valstī. Visi kolektīvi turpinās darbību, bet noteikti būs nepieciešams papildinājums sastāvā. 

— Arī pasākumi pamazām notikuši, jācer, ka viss atgriezīsies ierastajā ritmā. Attiecībā uz jauno novadu jādomā, ka viss izdosies, jo kolēģi kultūrā arī līdz šim bijuši labi un atsaucīgi, — saka Inita Kalniņa. 

Tam pievienojas arī Skrīveru kultūras centra direktore Baiba Dronka. Tautas mākslas kolektīvu dalībnieki uz pirmajiem mēģinājumiem Skrīveru kultūras centrā aicināti septembrī, kad vairāk būs zināms, kā darbs noritēs tālāk. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

"Staburaga" projektu raksti

Uz staburags.lv pilno versiju