Vērojams izglītības kvalitātes kritums

Kopš 2020. gada pavasara izglītības sistēma Latvijā sastopas ar vēl nebijušu izaicinājumu  — attālinātām un tiešsaistes mācību stundām. Pandēmija likusi darbu pārplānot kā mācībspēkiem, tā skolēniem, no klātienes klasēm pārceļoties uz digitālo vidi. Pārmaiņas izgaismojušas izglītības sistēmas vājās puses, saasinājušas veselības problēmas paaugstināta stresa, desocializēšanās dēļ, radot trauksmi un depresiju. Tā arī likusi akcentu uz tehnoloģijām — datoru, monitoru, videokameru, kvalitatīva interneta vitālu nepieciešamību.

Laikraksta drukāto versiju lasiet  šeit,  arī šeit un turpinājumu šeit

Viens no faktoriem, kas ietekmē izglītības kvalitāti, ir skolas pārvaldība. Kā liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta attālināto mācību izpētes rezultāti, skolās, kuru vadītāji paši spēja pārveidot klātienes darba sistēmu un pielāgot to attālinātajām mācībām, ir sekmīgi tikušas galā ar lielāko daļu izaicinājumu. Un pretēji — izglītības iestādes, kurās vadītāji gaidīja risinājumus no “ārpuses”, domājot, ka valsts vai pašvaldības līmeņa metodiskie ieteikumi spēj dot konkrētus risinājumus, kā arī fokusējās uz “vainīgo meklēšanu”, diemžēl nav sekmīgi tikušas galā ar izaicinājumiem.

Secināts, ka skolām ir ļoti atšķirīgs tehniskais un programmnodrošinājums. 2020. gada pavasarī aptuveni puse izglītības iestāžu strādāja bez regulārām tiešsaistes nodarbībām. Bija grūtības ar viedierīču nodrošinājumu, interneta pieslēgumu un tā kvalitāti, trūka prasmju un pieredzes darbam tiešsaistes saziņas platformās, kā arī skolēniem nebija pietiekamu prasmju darbam attālinātajās mācībās, bet skolotājiem trūka prasmju vadīt mācības attālināti. Kopumā visu iesaistīto digitālā pratība bija minimāla vai viduvēja. Savukārt šī mācību gada laikā konstatējams būtisks digitālo prasmju pieaugums visiem attālinātajās mācībās iesaistītajiem.

Līdzās tiešajam mācību procesam svarīga arī skolas komunikācija un atbalsts sadarbībā ar vecākiem un skolēniem. Skolās, kurās ir pieejams pilnas slodzes atbalsta personāls — izglītības psihologs, sociālais pedagogs, speciālais pedagogs, medmāsa un citi —, ir lielākas iespējas nodrošināt psihoemocionālo atbalstu skolēniem un vecākiem. Skolas, kuras regulāri komunicē ar vecākiem — ne retāk kā reizi mēnesī, veiksmīgāk atrisina dažādus aktuālos izaicinājumus. Vairākām skolām nākas saskarties ar vecāku lielu emocionālo neapmierinātību, kas saistīta ar dažādām attālināto mācību situācijām un to radītajiem blakusefektiem.

Skarta mentālā veselība

Izglītības kvalitātes valsts dienesta pētījumā arī secināts, ka attālinātās mācības pandēmijas dēļ veicinājušas mācību satura apguves samazinājumu vispārējā un profesionālajā izglītībā vidēji par 30 — 50%. Radījušas sarežģījumus pilnvērtīgai prasmju apguvei, kā arī ietekmējušas visu iesaistīto pušu labizjūtu, īpaši smagi skarot pusaudžu mentālo veselību. 

Sarunas ar izglītības iestāžu personālu parādījušas, ka psihoemocionālo stāvokli tieši ietekmē bērnu un jauniešu pavadītais laiks pie ekrāna, kā rezultātā mēdz rasties veselības problēmas, padziļināties atkarības, rodas svara pieaugums no pārāk mazas fiziskās kustības. Tāpat daļai skolēnu, īpaši pusaudžu vecumā, rodas stress no vajadzības ieslēgt kameru un skatīties uz sevi ekrānā. Problēmas rada arī papildu pienākumi bērniem un jauniešiem, piemēram, esot mājās — mazāko brāļu un māsu pieskatīšana, krāsns kurināšana, ēdiena gatavošana utt.

Bērnudārzos trūkst izpratnes  

Secināts, ka profesionālajā izglītībā pandēmijas radīto ierobežojumu dēļ samazinājies prasmju apguves apjoms, kas ietekmē izglītības kvalitāti, bet atsevišķos gadījumos kultūrizglītībā, piemēram, baletā bez infrastruktūras iespējām attālinātā veidā prasmju apguvi nav iespējams īstenot. Profesionālās ievirzes izglītībā — mūzikā, mākslā, dejā, sportā — attālināto mācību ietekmē ir redzama tendence izglītojamo skaita samazinājumam un praktisko iemaņu samazinājums vai zudums. Speciālajā izglītībā attālinātās mācības faktiski nav īstenojamas, jo audzēkņiem nepieciešams pastāvīgs skolotāju atbalsts, ko lielākoties nav iespējams aizstāt ar vecāku sniegtu atbalstu. Bērnudārzos var redzēt iestāžu vadītāju ierobežotu izpratni par attālināto mācību īstenošanu piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, neizprotot, kādā veidā un apjomā nepieciešams nodrošināt obligāto izglītību. Visu veidu izglītības iestādēs ir tikai daļēji pietiekams tehnoloģiskais un programmnodrošinājums turpmākai attālinātu mācību īstenošanai, ko raksturo atšķirīgs un ierobežots viedierīču skaits, kurš ir pieejams pedagogiem un izglītojamajiem, kā arī atšķirīgs interneta pieslēguma ātrums un kvalitāte. Attālinātās mācības pārmaiņus ar iespēju atgriezties skolā tikai daļēji palīdz risināt ar izglītības kvalitāti saistītos izaicinājumus, jo audzēkņiem pēc atgriešanās skolā vajadzīgs adaptācijas periods, kurā audzināšanas un socializācijas jautājumi dominē pār mācībām.

Konstatēts, ka skolas un bērnudārzi daļēji jēgpilni spēja izmantot āra mācību iespējas, ko apliecina dažādi kuriozi, piemēram, izglītības iestāde izvieto galdus un tāfeli mācībām ārā +3 grādu temperatūrā, un notiek ikdienišķs mācību process ar tam raksturīgajām iezīmēm, bērniem esot āra apģērbā un cimdos u. tml. 

Neiecietīgi pret skolotājiem

Analizējot skolēnu sekmes, secināts, ka attālinātās mācības veicinājušas nevienlīdzības pieaugumu izglītības kvalitātes ziņā. Ir skolas, kurās šis laiks veicinājis mācību procesa individualizāciju un persona­lizāciju, izmantotas iespējas radīt jaunus tālmācības un attālinātu mācību materiālus. Turpretī ir arī tādas, kuras lielāko daļu atbildības par mācībām atstājušas vecākiem bez pienācīga apjoma atbalsta no skolas. Savukārt skolotāji, kuri regulāri izvērtē veiktā darba efektivitāti un sasniegtos rezultātus, daudz sekmīgāk pielāgoja mācības nekā tie skolotāji, kuri centās īstenot visa mācību satura apguvi, pārnesot to pilnā apjomā no klātienes attālināti.

Secināts arī, ka skola un bērnu vecāki izmanto dažādus saziņas veidus — visbiežāk e-klasi un “Whats­App” grupas. Skolas, kuras īsteno padziļinātas sarunas ar bērnu vecākiem par kārtību un pedagoģisko procesu skolā pirms mācību sākšanas, ir sekmīgākas, veidojas sadarbība. Turpretī skolās, kurās notiek tikai krīzes komunikācija, arvien plašāk atklājas problēmas — tajās iesaistītie skolotāji saskaras ar vecāku neiecietību vai gaidām, ka skolotājam nekavējoties ir jāsniedz atbilde par aktuālajiem jautājumiem.

Dators — ikdienas nepieciešamība

Ināra Dundure ir padomniece izglītības un kultūras jautājumos Latvijas Pašvaldību savienībā. Viņa stāsta, ka pagājušā gada novembrī Pašvaldību savienība veica aptauju, kas parādīja, ka Latvijā no aptuveni 200 tūkstošiem skolēnu ceturtajai daļai jeb 25% trūkst jebkādas digitālās ierīces un viņi nevar jēgpilni piedalīties mācību procesā. Te nav runa par izglītības kvalitāti, bet iespēju kā tādu. Otrs jautājums ir interneta pieejamība lauku reģionos. Pēc preses konferences, kurā piedalījās arī Valsts prezidenta kancelejas padomniece tehnoloģiju jautājumos Ieva Ilvesa, Pašvaldību savienība ar Prezidenta kancelejas atbalstu turpināja aktualizēt un virzīt jautājumu par tehnisko nodrošinājumu skolēniem. Šajā laikā jau bija zināms par finansējuma iespēju no Eiropas Savienības atbalsta fonda REACT-EU — līdzekļiem pandēmijas seku mazināšanai. Rezultātā 14. maijā starp Valsts prezidentu, vairākām ministrijām un citām iesaistītajām pusēm ir parakstīts sadarbības memorands “Dators ikvienam bērnam”. Šobrīd izstrādāti Ministru kabineta noteikumi. Tie paredz, ka 11,5 miljoni eiro no REACT fondiem būs atvēlēti datoru iegādei. Pirmās ar tiem nodrošinās 7. un 9. klases un, iespējams, arī jaunākas  klases. Atkarībā no iepirkumā piedāvātās cenas pirmajā partijā ap 30 — 35 tūkstoši datoru šī mācību gada otrajā pusē un nākamā sākumā nonāks skolās. Kopumā paredzētas trīs šādas partijas, attiecīgi katrā nākamajā gadā. Datori atradīsies skolu bibliotēkās, līdzīgi kā grāmatas, un ģimenēs, kurās nav datora, bērns to varēs paņemt lietošanā. Ņemot vērā to, ka mācību grāmatas ar jauno mācību saturu izdos ar lielu nobīdi no plānotā laika, piekļūt to saturam digitālā veidā būs daudz vienkāršāk. “Mūsdienās bērnam dators nepieciešams, lai viņš varētu jēgpilni mācīties. Nākotnē ilgtermiņā dators jāuztver kā normāls mācību līdzeklis, kā pašsaprotama lieta. Tas arī nodrošinās, ka katram skolēnam neatkarīgi no sociāli ekonomiskās situ­ācijas ir tiesības uz līdzvērtīgu, kvalitatīvu izglītību. Pašlaik labākā situācijā ar datoru nodrošinājumu ir skolēni vidusskolas klasēs, kā arī ģimenēs, kas dzīvo lielākajās pilsētās, kur vecākiem ir augstāks ienākumu līmenis,” saka Ināra Dundure.
Skolotājam jāpārzina audzēkņu tehniskās iespējas

Gatis Narvaišs, “Edurio” skolu izaugsmes vadītājs Latvijā, stāstot par dažādu procesu ietekmi uz attālinātu izglītības ieguvi, teic, ka viens no iemesliem ir saskaņotas rīcības trūkums. Piemēram, printera neesamība mājās nav problēma, ja skolotājs neuzdod uzdevumus, kuriem tas nepieciešams. Ir skolas, kas izmanto jau iepriekš skolēniem piešķirtās darbu burtnīcas vai skolā sakopē un rod iespēju tās nogādāt skolēniem. Minimālais komplekts attālinātajās mācībās ir jebkāda ierīce, kurā var iepazīties ar uzdoto vielu, un tas var būt arī telefons. Ja skolēnam pieejama datora kamera, mikrofons, var rīkot tiešsaistes mācību stundas, kas ir jau pavisam citā līmenī. “Problēma ir, ka skolotājs var nezināt par skolēniem pieejamajām ierīcēm un vēlēties organizēt tiešsaistes mācību stundas. Protams, mazāko klašu bērniem nepieciešams arī vecāku atbalsts, uzmanība. Ja ir zināms, ka pusei no klases nav tādu iespēju, ja, piemēram, ģimenē ir trīs skolēni un tikai viens dators, tiešsaistes nodarbības labāk rīkot retāk,” teic Gatis Narvaišs. Minot konkrētu piemēru, viņš stāsta par ģimeni, kurai ir iespēja dzīvot gan laukos, gan pilsētā. Bērniem laikus jāzina, kad notiks tiešsaistes stundas, lai varētu paspēt aizbraukt līdz pilsētai, kur ir pieejams internets. Šādā gadījumā neder variants, ka skolotāja pasaka — nākamā stunda  pēc 15 minūtēm būs tiešsaistē. Tā kā bērniem kopābūšana ir svarīga, tiešsaistes nodarbības ir nepieciešamas. Liels ieguvums ir klausīties, skatīties skolotāju, kad informācija netiek pasniegta tikai izlasāmā formātā. Šādā formātā var uzdot jautājumus un saņemt atbildes. No tehniskās puses pilnvērtīga darba nodrošināšanai skolotājam noteikti vajadzētu jaudīgu, modernu datoru, pretējā gadījumā videokonferences organizēt ir grūti. Pagājušajā mācību gadā daļai skolotāju bija veci datori vai arī nebija pieejams pārējais nepieciešamais, tajā skaitā labs interneta pieslēgums. Aktuāla ir arī individuālās pieejas nepieciešamība, papildu atbalsts, jo mācību vielu visi vienādi neuztver. Daļa skolēnu paši mājās nevēlas mācīties. Šī problēma īpaši aktuāla bija pagājušajā pavasarī, kad daudzi vecāko klašu skolēni mazās grupās vai individuāli tikās ar skolotāju skolā. Šīs izņēmuma situācijas ne visur tika pietiekami izmantotas. 

Klātieni nevar aizstāt

Ilze Luksa, Pļaviņas vidusskolas direktore, stāsta, ka attālinātais mācību process daļēji notiek jau trešo mācību gadu. Lielākā daļa ģimeņu iespēju robežās atradušas risinājumus, nodrošinājušās ar IT aprīkojumu. Atkarībā no klases tiešsaistes mācības notiek 30 — 50% no kopējā mācību laika. Iespēju robežās palīdz skola, izsniedzot Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtās iekārtas, gan skolas rīcībā esošās. Direktore teic, ka nav zināmas ģimenes, kurās nebūtu neviena datora, bet ir tādas, kurās aug vairāki skolēni un uz visiem ir tikai viena ierīce, bet, laikam ritot, situācija uzlabojas. Izglītības kvalitāte lielā mērā atkarīga no skolēna motivācijas mācīties un ģimenes atbalsta, dienas režīma izveides. “Ne visiem skolēniem ir laba pašmotivācija, tāpat mājās ir daudz blakus faktoru, kā nav skolā — datorspēles, televizors, mazākais brālis vai māsa, kuri jāpieskata, un līdz ar to nevar veltīt nedalītu uzmanību mācību procesam,” stāsta Ilze Luksa. “No 1. klases līdz pat 12. skola nav tikai mācībām, bet arī vieta, kur socializēties, tāpēc priecājamies par katru klātienes stundu, dienu. Adaptēšanās pēc katras atgriešanās skolā notiek, un arī tai nepieciešams laiks. Ar disciplinēšanu tiekam galā. Grūtāk ir laikā, kad daļa klases mācās attālināti, daļa — klātienē.” Attiecībā uz izglītības kvalitāti direktore teic, ka, mācoties attālināti, skolotāji mācību saturu un apjomu pielāgo, tas nav tāds, kāds būtu klātienē. Jāpatur prātā, ka digitālā mācību stundā savu laiku paņem tehniskas nianses, līdz ar to mazāk laika atliek tiešajam darbam. Savukārt audzēkņiem zināšanu noturība un izpratne nav tik padziļināta, kā mācoties klātienē. Jebkura praktiska nodarbība un klātienes mācību stunda sadarbībā ar skolotāju ir ar lielāku pienesumu nekā caur ekrānu. Līdz ar to kopējā izglītības kvalitāte pandēmijas laikā ir samazinājusies. Tajā pašā laikā nav apstājies darbs ar talantīgajiem skolēniem, viņi gatavojas mācību olimpiādēm. Atšķirīga šajā sarežģītajā laikā ir vecāku iesaiste mācību procesā. Vieni rūpējas, lai bērns pats mācītos, citi mēdz mājasdarbus izdarīt bērna vietā, kā arī ir vecāki, kuri nesniedz bērniem nepieciešamo atbalstu. “Pieļauju, ka šī situācija ļāvusi vecākiem vairāk iejusties skolotāja lomā,” teic Ilze Luksa. 

Ar tiešsaisti pārāk neaizraujas

Attālināto mācību procesu un izglītības kvalitāti komentē Aiz­kraukles novada vidusskolas direktors Aldis Labinskis, mācību pārzines Silvija Bērzkalne un Ira Bakuļina. Direktors teic, ka par kvalitāti šobrīd vēl pāragri spriest. “Manā skatījumā, attālinātas mācības izglītības kvalitāti neuzlabo. Tomēr tās skolēniem veido citādas prasmes, piemēram, patstāvīgā darba, tiesa, ne visiem.  Tiem, kuriem ir pašmotivācija, attālinātas mācības varētu būt ieguvums, ja mājās ir klusums — vieglāk koncentrēties. Ja mājās ir vairāk nekā viens skolēns, tad vecākiem jāpalīdz jaunākajiem,” saka direktors. Vai vecāku palīdzība bērnam ir vērtējama negatīvi? Aldis Labinskis teic, ka gadījumos, kad bērnam dod norādes, kur meklēt informāciju, bet nesaka priekšā gatavas atbildes, nekā nosodāma nav un vecāks izpilda skolotāja palīga funkcijas. Savukārt bērnam rodas pārliecība, ka uzdevumu paveicis pats. Ja vecākiem mazāk laika, viņš šo ceļu cenšas saīsināt. 

Salīdzinot pagājušā mācību gada beigu centralizēto eksāmenu rezultātus, attiecīgi vajadzētu salīdzināt arī uzdevumu grūtības pakāpes. Silvija Bērzkalne stāsta, ka matemātikas eksāmenā valstī kopumā rezultāti bija zemāki salīdzinājumā ar 2018./2019. mācību gadu. Aizkraukles novada vidusskolā vidējā atzīme tomēr bija virs valsts vidējā. 

Attiecībā uz skolēnu vecāku iesaisti mācību procesā Aldis Labinskis teic: bijuši gadījumi, kad ilgstoši jārunā, jāpārliecina, bet ir arī pozitīva pieredze, kad vecāki labprātīgi iedziļinājušies, tuvojušies skolas darbam. Nereti bērniem nepieciešama emocionālā palīdzība, un kurš gan cits šajā gadījumā var vislabāk komentēt bērnu, ja ne viņa vecāki. Ir bērni, kuri neieslēdz datora videokameru, nevēlas, lai viņus redz, piemēram, tāpēc, ka ir gultā vai fona dēļ. Citi pieslēdzas tikai mācību stundas sākumā un pārējā laikā nav datora tuvumā. Lai gan skolotājiem dotas norādes pārāk neaizrauties ar tiešsaistes mācībām, tām atvēlēt 50% vai mazāk no kopējā mācību laika. 

Bijušas situācijas, kad vecāki pārmet lūgumu iesaistīties mācību procesā, sakot, ka nepelnīs skolotājam algu. Pagājušajā mācību gadā lielāku akcentu lika uz 9. un 12. klasēm un ar šo bērnu vecākiem skolotāji rīkoja kopīgas tiešsaistes sapulces. Skolas mācību pārzine Silvija Bērzkalne saka, visa mācību gada laikā notikušas desmitiem individuālās konsultācijas, kad pēcpusdienā vai vakarpusē ekrāna vienā pusē sēdās bērns, viņa vecāki un otrā — klases audzinātāja, mācību pārzine, atbalsta personāls vai sociālais pedagogs. Notika sarunas par sekmju uzlabošanu, individuāla plāna veidošanu to uzlabošanai, par kopējām tendencēm, nākotnes profesijas izvēli utt. Skolēnus radina paust savu domu, lūgumu skolotājam adresēt rakstiski, un arī šeit izgaismojusies problēma — daudziem jauniešiem savas domas mutiski pateikt ir vieglāk nekā formulēt vēstulē. Rezultātā komunikācija nenotiek, kas sasummējas parādos, neizdarītos darbos. 

Atsakās pieņemt palīdzību

Aldis Labinskis teic, ka ir jaunieši, kuriem noderētu psihologa atbalsts, bet to skola nevar sniegt bez vecāku piekrišanas. Ir gadījumi, kad vecāki šādu palīdzību nevēlas un skolas kolektīvam neizdodas viņu pārliecināt. Tikpat svarīgi, kā iemācīties teikumā pareizi ielikt komatu, jauniešiem ir socializēties. Viņiem ir svarīgi satikties, mācībās savas zināšanas salīdzināt ar klasesbiedru. Skola savā ziņā noņem spriedzi, kas rodas, mācoties mājās.  

Stāstot par tehnisko nodrošinājumu skolēniem attālinātajā mācību procesā, skolas direktors saka, palīdzēts ir aptuveni 40 skolēniem, piešķirot datorus un planšetes. Vairumā gadījumu tas nepieciešams ģimenēm, kurās ir vairāki skolēni, kā arī tajās, kurās vecāki strādā attālināti. Datori ņemti no skolas mācību klasēm, tāpat, atsākot mācības klātienē, tie būs atkal vajadzīgi skolā. Kā jebkura tehnika tie lūst, tāpēc ar laiku nepieciešams nomainīt. 

Ira Bakuļina teic, ka spējīgākie skolēni piedalās mācību olimpiādēs, kas arī notiek tiešsaistē, kas rada dažus sarežģījumus, tajā skaitā tehniskus. Līdz ar to pagājušajā mācību gadā dalībnieku bija mazāk. Šajā nedēļā septiņas klases piedalījās bioloģijas olimpiādē, kurā daži bērni uzdevumus pildīja skolā, citi tai pieslēdzās no mājām. Laikam ejot, uzlabojies tehniskais aprīkojums, kas nodrošina lielāku dalībnieku kontroli, nepieļaujot iespējas špikot. 

Pilnveido digitālās prasmes. Šogad, apkopojot iepriekšējā mācību gada rezultātus, maija beigās Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) sniedza ziņojumu, kurā apkopota informācija par  attālināto mācību izpēti, kas īstenota 2020./2021. un 2019./2020. mācību gadā. 
IKVD veica 754 izglītības iestāžu vadītāju aptauju par attālinātajām mācībām:85,8% aptaujas dalībnieku uzskata, ka šajā laikā pilnveidoja visu iesaistīto digitālās prasmes;
78% uzskata, ka svarīgi nodrošināt sabalansētu skolēnu noslodzi pie viedierīcēm;
70% aptaujāto uzskata, ka šajā laikā skolēni apgūst mazāku mācību satura apjomu nekā klātienes mācībās;
59,4% aptaujāto piekrita apgalvojumam, ka attālinātās mācības bija vienīgais krīzes risinājums, kurš nodrošināja iespēju turpināt izglītības ieguvi. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.

"Staburaga" projektu raksti

Uz staburags.lv pilno versiju