Vispirms likumprojekts, tad teritorijas

Piektdien notika Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēde, kurā otrajam lasījumam Saeimā tika gatavots administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts. “Staburags” sazinājās ar Artūru Tomu Plešu, šīs komisijas vadītāju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru, lai skaidrotu, kā reforma virzījusies, kas līdz šim paveikts, kas vēl jādara un kāds noskaņojums valda sabiedrībā.

Novadi vai apriņķi

— Kādi būtiskākie jautājumi tika pārrunāti pēdējā Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē?
— Kopā likuma otrajam lasījumam saņēmām 335 priekšlikumus. Viena trešdaļa no tiem bija par pašu likumprojekta tekstu, atlikušās divas trešdaļas — par likumprojekta pielikumu, kas skar pašvaldību administratīvās teritorijas — kāda būs pašvaldību karte pēc reformas. Pēc priekšlikumu apkopošanas un pašvaldību atzinumu saņemšanas piektdien sākām tos skatīt. Diskusijas bija par konceptuāliem jautājumiem, vai nepieciešams vārdu “novadi” aizstāt ar “apriņķi”. Nolēmām prasīt ministriju viedokli, ko šāds solis varētu nozīmēt. Ir skaidrs, ka vārdu maiņai praksē būs nepieciešams veikt korekcijas likumos un normatīvajos aktos. Tas skar vairāk nekā 100 likumu un 400 Ministru kabineta noteikumu. Prasīsim arī šajā jautājumā, kā tas varētu ietekmēt uzņēmējus.
 Apspriedām nultā līmeņa ieviešanu pašvaldībās, administratīvo reģionu izveidi, kultūrvēsturisko novadu izveidi un kritērijiem, pēc kādiem tiek noteiktas pašvaldību administratīvās teritorijas. Izskanēja priekšlikums, ka būtu nepieciešams pagastu līmenī izveidot vēlētu pārstāvniecību, kas atbildētu par noteiktu jautājumu loku. Neieslīgām dziļākās diskusijās, vai tas būtu apmaksāts vai neapmaksāts amats, kādas būtu funkcijas, bet konceptuāli nolēmām, ka pie šī virziena jāturpina strādāt. Otrdien diskusiju turpinām.
— Izskanējuši priekšlikumi par iespējamo Aizkraukles reģiona sadali Daugavas labā un kreisā krasta novados. Vai tas ir reāli?
— Attiecībā par Aizkraukles reģionu — kāds ir bijis sākotnējais ministrijas piedāvājums, par to arī plānots diskutēt. Protams, esam saņēmuši daudz priekšlikumu, kas skar teritorijas. Opozīcijas deputāti iesnieguši piedāvājumu, kas saglabā pastāvošo kārtību, respektīvi, 119 novadus Latvijas teritorijā. Diskusijas būs dažādos virzienos, prioritāri izskatīsim priekšlikumus, kas attiecas uz likumprojekta tekstu un tad ķersimies klāt teritorijām.
— Kas gaidāms tuvākajā nākotnē?
— Turpināsim skatīt likumprojektu. Mērķis ir izdarīt to pēc iespējas ātrāk, vienlaikus nodrošināt diskusijas, lai iedzīvotājiem un pašvaldībām sniegtu skaidrību. Reforma skars deputātu skaitu pašvaldībās. Saeima nodeva Administratīvi teritoriālās reformas komisijai likumprojektus, kas regulē vēlēšanu norisi, kur ir piedāvājums, kādā veidā regulēt un noteikt deputātu skaitu pašvaldībā pēc iedzīvotāju skaita. Līdzīgi kā šodien. Ņemot vērā, ka novadi kļūs lielāki un spēcīgāki, nepieciešams pārvērtēt, kā nodrošināt samērīgu pārstāvniecību pašvaldību teritorijās. Ministru kabineta piedāvājums paredz, ka novadā, kurā ir līdz 30 000 iedzīvotāju, ievēlējamo deputātu skaits ir 15. Ja iedzīvotāju skaits svārstās no 30 000 līdz 60 000, tad ievēlējamo deputātu skaits ir 19. Ja virs 60 000, tad 23 deputāti. Izņēmums ir Rīga, kur deputātu skaits netiks mainīts.

Jāmācās no kaimiņu pieredzes

— Kāds ir VARAM noskaņojums, un vai sabiedrības un pašvaldību pretestība ir mazinājusies?
— Turpinās konsultācijas ar iedzīvotājiem un pašvaldībām. Vairāk skaidrojot reformas ieguvumus, iedzīvotāji tos labāk izprot un ievērojama iedzīvotāju daļa reformu atbalsta, to apliecina socioloģiskie dati. Cilvēki vēlas dzīvot ekonomiski spēcīgākās teritorijās, kas spēj nodrošināt kvalitatīvākus pakalpojumus.
— Vai notikušas būtiskas atkāpes no sākotnējā reformas priekšlikuma?
— Šobrīd tā nevar teikt. Kad sāksim diskutēt par pielikumu, tad varētu būt kādas izmaiņas. Kopējā noskaņa ir tāda, ka Ministru kabineta piedāvājums ir tas virziens, kurā jāiet. Personīgi neparedzu būtiskas pārmaiņas.
 Viss rit savu gaitu, pozitīvā gul­tnē. Iepriekšējais gads bija ļoti intensīvs, notika reformas likumprojekta izstrāde, konsultācijas ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem. Pirms tam veiktā analīze bija skrupuloza, lai izveidotu tādu piedāvājumu, kas spējīgs pastāvēt arī pēc 10 un 15 gadiem. Spēcīgu pašvaldību veidošana, kurām nav jākonkurē savā starpā, ir būtisks reformas ieguvums.
— Bieži atbildes meklējam kaimiņvalstu pieredzē. Vai ir korekti salīdzināt Latviju ar, piemēram, Lietuvu?
— Ministrija analizēja citu valstu pieredzi un konkrētās situācijas, kādā veidā reformas īstenoja Lietuvā, Igaunijā, Īrijā un Dānijā. Skaidrs, ka no šiem piemēriem un pieredzēm jāmācās, būtiski, ka nedrīkstam aizmirst — dzīvojam Latvijā, kas ir unikāla valsts ar atšķirīgu situāciju. Jāveido tāds piedāvājums un modelis, kas būtu vispiemērotākais mums pašiem.

Pašvaldībām būs jāsadarbojas
— Reformai īstenojoties, kādas pārmaiņas izjutīs cilvēki?

— Pirmais, kas skars iedzīvotājus, ir 2021. gada pašvaldību vēlēšanas, kad pārstāvniecības vēlēs jaunajās teritorijās. Pašvaldību pārziņā būs attīstīt pakalpojumus, tos strukturēt, padarīt labākus, kopdarboties, lai pašvaldības teritorijā būtu sabalansēta attīstība. Skaidri iezīmējas tas, ka nākamajā Eiropas fondu plānošanas periodā reģionālajai attīstībai būs pieejami divi miljoni eiro. Tas ir nozīmīgs finanšu avots, lai stiprinātu reģionālo attīstību.
— Mazo pagastu dzīvotspēja un attīstība nākotnē nav apdraudēta?
— Pašvaldībai ir sava autonoma teikšana, kādā veidā tā realizē pārvaldi un sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Vai tie būtu komunālie, sociālie vai kultūras pakalpojumi. No vienas puses, jāstrādā pašai pašvaldībai, jāizvērtē un jāsaprot, kurā virzienā iet, valsts atbalsts arī būs nozīmīgs. Finansējums būs nozīmīgs, lai integrētu reģionālās attīstības centrus ar lauku teritorijām, kā tas ir daudzviet Eiropā.
— Vai reforma var atstāt iespaidu uz skolu un slimnīcu tīklu Latvijā?
— Jāsaprot, ka administratīvi teritoriālā reforma ir pārvaldes reforma. Tas ir kā jumts, zem kura var veikt citas nozīmīgas reformas. VARAM cieši sadarbojas un diskutē ar Izglītības un Veselības ministrijām, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu, kas ļautu pieņemt tālredzīgus lēmumus. Mērķi ir augstākie — nodrošināt viskvali­­tatī­vākos pakalpojumus.
Nereti redzam, ka pašvaldības nevis sadarbojas, bet konkurē. Piemēram, ar skolēniem. Tas nav solis kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, bet vēlme saglabāt skolas eksistenci novadā.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

20190704-1205-maf-gaisais-002.jpg


"Staburaga" projektu raksti

Uz staburags.lv pilno versiju