Lēciens nezināmajā

Lai arī ir vasaras vidus, jaunais mācību gads tuvojas ar katru dienu straujāk. Tomēr nekur nav zudušas bažas par to, kāds tas būs. Pārliecība, ka mācībām noteikti jābūt klātienē, pagaidām ir tikai pieņēmums, jo vīruss neatkāpjas un, visticamāk, izplatīsies arvien vairāk. Šobrīd aktuālais jautājums ir par pedagogu vakcināciju, kas ir viena no grupām, kurai varēs to prasīt kā obligātu tālākam darbam ar skolēniem. Vienprātības tajā nav joprojām, un skolotāji vakcinējas diezgan kūtri vai arī negrasās to darīt vispār. Izglītības un zinātnes ministrija apzinājusi, ka nākamajā mācību gadā, kad pedagogiem plānots prasīt obligātus vakcinēšanās sertifikātus, darbu varētu atstāt tūkstoš pedagogu. Nozares ministre Anita Muižniece pauž pārliecību, ka Saeima augustā atbalstīs valdības pozīciju par obligātu Covid-19 drošības sertifikāta prasīšanu pedagogiem. Ja veidosies kritiskas situācijas, ministre sagaida, ka vadības grožus ņems rokās pašvaldības kā skolu dibinātājas un izvērtēs strukturālas izmaiņas skolu tīklos. 

Skolotāju trūkums bija aktuāls arī pirms pandēmijas. Ikviena skola var dalīties pieredzē ar izjūtām, kad pirms gaidāmā mācību gada notiek intensīva konkrēta mācību priekšmeta skolotāja meklēšana. Kaut kā tas viss tomēr sakārtojas, bet viegli nav, un skolu vadībai sagādā pamatīgas raizes. Tagad tas, visticamāk, būs dubultā, jo, iespējams, cilvēki darbu atstās ne tāpēc, ka slikti to dara, bet jauno prasību un arī aizvainojuma dēļ par valdības attieksmi, vakcināciju padarot par brīvprātīgi obligātu. Turklāt būs arī tādi pedagogi, kuri nespēs atgriezties klātienes ritmā, un vēl jau ir arī bailes no saslimšanas. Izglītības sistēmai tas būs liels pārbaudījums — kā lēciens nezināmajā.

Anita Muižniece gan atzinusi, ka Latvijā joprojām ir daudz pedagogu ar nepilnām darba slodzēm un pašvaldības atbildīgāk varētu paskatīties uz to, kā strādā to novada skolas, un sakārtot. Ministre gan nav ņēmusi vērā faktu, ka šie pusslodžu strādātāji aizpilda robus pat vairākās skolās, nodrošinot tajās iespēju apgūt konkrētus mācību priekšmetus. Pedagogi nereti ir spiesti “salasīt” slodzi vairākās darbavietās, jo vienā nevar nodrošināt pietiekamu stundu skaitu. Neapšaubāmi, ka ir ko vēl sakārtot un slēgt, bet no tā nevar ciest ne skolotāji, ne skolēni.

Viedokļi/Komentāri

Uz staburags.lv pilno versiju