Mans lielais jautājums

Pēdējā laikā, aprīlī un maijā, pāris reižu nācās sastapties ar gadījumiem, ka pašvaldība nezina, kas notiek tās teritorijā vai arī saistītajos uzņēmumos. Par katru no šiem gadījumiem tuvākajā laikā taps plašāks raksts. Šoreiz vēlējos izteikt savas pārdomas, pat sašutumu, pagaidām nevienu konkrēti vārdā nesaucot. Vainīgie, iespējams, sevi atpazīs un, cerams, nākotnē labosies.

Tuvojas vēlēšanas, un spēkā stāsies novadu reforma, kas daudzus, īpaši attālāk no centra, Aizkraukles, dzīvojošos dara bažīgus. Satraukums par to, ka netiks saklausīti, būs aizmirsti. Agrāk tādiem izteikumiem lielu pamatu neredzēju, bet divas sarunas ar nebūt ne perifērijas iedzīvotājiem arī mani dara domīgu. Vai tiešām pašvaldībai ir vienalga, kāds privātuzņēmums darbojas tās teritorijā, vai ievēro kaut elementāras vides drošības noteikumus? Vai pašvaldības darbinieks ir savā vietā, ja uz sūdzību var atbildēt — jūs paši esat vainīgi, nevajadzēja izvēlēties tur dzīvot? Vai tiešām pašvaldība nav informēta par tās pakļautībā esošas iestādes darbību, ja vēršas pret iedzīvotāju ar apvainojumiem un jautājumiem, uz kuriem atbildes ir pašu failos? Nav runa par Rīgas vai kāda cita liela novada teritoriju, kuras apzināšanai un kontrolei vajadzētu pamatīgu ierēdņu armiju, un laiku pa laikam kaut kas var noiet greizi. Runa ir  par maziņiem, dažu tūkstošu iedzīvotāju novadiņiem. Ja tajos pašvaldības vadība, deputāti ar to vien nodarbojas, kā balso, paraksta papīrus un saņem algu, tad neredzu vajadzību pēc šādas starpreformas, bet Latviju uzreiz var sadalīt četros — piecos lielos meganovados un neākstīties ar kārtējo mazo vēlmīti kaut ko optimizēt.

Nesaku, ka nav jāiet balsot 5. jūnijā. Ir, un pat obligāti! Kā izvēlēties īstos, kuri būs saimnieki, ar plašu, dziļu redzējumu un tiešām neviltotu interesi,  ar sirdi un dvēseli darbosies iedzīvotāju labā? Nezinu. Tas man vēl ir lielais jautājums. 

Viedokļi/Komentāri

Uz staburags.lv pilno versiju