Nodoklis dzen ārā no mājām

Visam ir sava vērtība, un, nosakot to dažādām lietām vai pakalpojumiem, nevaram atpalikt no pārējās Eiropas vai pasaules. Ar šādu nostāju Latvijā, šķiet, veido visu nodevu likmes. Acīmredzot tāds apsvērums ir pamatā arī Valsts zemes dienesta izstrādātajām jaunajām kadastrālajām vērtībām īpašumiem no 2022. gada. Tas nozīmē tikai vienu — maksa par zemi un ēkām tikai palielināsies, turklāt būtiski. Kā allaž, vislielākais pieaugums būs Rīgā un tās apkārtnē, bet izmaiņas izjutīsim visi. Bažas par to ir pamatotas, jo kadastrālajām vērtībām piesaistīti nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, kas arī “kāps” līdz ar īpašumu vērtību.

Tas viss liek domāt — cik dārgi ir dzīvot Latvijā? Lēti nav. Cilvēki reģionos var būt priecīgi, ka nedzīvo Rīgā vai Jūrmalā, jo ar vidējiem ienākumiem vai, nedod Dievs, pensiju, nekustamā īpašuma nodoklis jau tagad ir knapi samaksājams. Ja grozījumi stāsies spēkā, savilkt jostu vajadzēs arī mazpilsētu un lauku iedzīvotājiem. Kā tas viss ietekmēs pašu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nevienam nav nekādas daļas. Vēl nesen visa Latvija juta līdzi nu jau aizsaulē aizgājušajai māksliniecei Džemmai Skulmei, kura ar savu pensiju vairs nevarēja samaksāt nekustamā īpašuma nodokli par māju Mežaparka rajonā Rīgā, kur dzīvojusi lielu mūža daļu. To nevar atļauties arī viņas mantinieki, lai gan ir darbspējīgā vecumā un turpina strādāt. Tādu gadījumu diemžēl būs arvien vairāk, tikai gribētos zināt — cik lieliem ieņēmumiem jābūt cilvēkam, lai varētu turpināt dzīvot savā mājā, neraugoties, kur tā ir?

Diskusijas par šo tēmu jau bijušas vairākas, bet ne pie kāda loģiska iznākuma nav novedušas. Varētu saprast, ka, iegādājoties īpašumu, pircējam jārēķinās ar to, kur to pērk un cik tas izmaksās, bet nav godīgi ar jauniem nodokļiem cilvēkus izdzīt no saviem īpašumiem. Visiem situācija un ienākumi nav vienādi.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns sola nepieļaut Tieslietu ministrijas jauno kadastrālo vērtību noteikumu stāšanos spēkā līdz brīdim, kamēr nebūs pārskatītas nekustamā īpašuma nodokļa likmes, tostarp atcelts primārajam mājoklim un samazinātas nodokļa likmes mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, arī lauksaimniekiem. Par to arī diskutēts jau sen, bet lēmums tomēr kavējas. Iebildumus pret to cēlusi Finanšu ministrija, jo tai esot nepieciešami precīzāki aprēķini, lai varētu spriest par šādu grozījumu ietekmi uz valsts finansēm. Aprēķinu nav arī par to, kā lielāks nekustamā īpašuma nodoklis ietekmēs iedzīvotāju finanses un labklājību. Viņi taču ir tie, kuri veido valsti, nevis otrādi, jo nodokļa maksājumi nerodas paši no sevis. Tos maksā iedzīvotāji, ja vien var to atļauties, nepakļaujot sevi nabadzības riskam.

Viedokļi/Komentāri

Uz staburags.lv pilno versiju