Skolotāja no Bauskas

“Jāpaskaidro tā, ka pat tantei Bauskā būtu saprotams.” Tāds teiciens pamazām kļuva populārs, raksturojot kādu darbību, lēmumu. Nedaudz humora un dzīves realitātes — lai vienkāršajam cilvēkam teiktais būtu skaidri, nepārprotami uztverams. Tomēr pagājušajā nedēļā teicienu “tante Bauskā” nomainīja “skolotāja Bauskā”. Cēlonis tam — kāda 53 gadus veca skolotāja Iveta bija ievietojusi sludinājumu vietējā laikrakstā “Bauskas Dzīve”. Aicināja pieteikties Covid slimnieku, lai satiktos ar viņu un inficētos. Par šo “pakalpojumu” piedāvāja simts vai pat vairāk eiro. Telefonsarunā ar Latvijas Televīzijas žurnālistu viņa atklāja, ka “mēs te esam bariņš tādu”. Skolotāja pieder pie tā sauktajiem antivakseriem, pret vakcinēšanos noskaņotajiem, un saka, “nevar zināt, kas notiks ar potētajiem pēc gadiem pieciem. Kādas vēl mutācijas sāksies”.

Diemžēl tā Latvijā domā daudzi, un rezultāts ir acīmredzams — saslimstības temps tik straujš, ka šonedēļ, visticamāk, valdība lems par jaunu ierobežojumu ieviešanu, tajā skaitā “lokdaunu” jeb mājsēdi, kā arī mazāk svarīgu veikalu un pakalpojumu slēgšanu. Jāatzīst, ka valdībai nebija ne vēlēšanās, ne spēju līdz “tantei Bauskā” aiznest vakcinācijas vēsti. Viņa zinības sasmēlās viltus ziņās, “speciālistu” komentāros, mūslaiku šausmu stāstos. Pateicoties “skolotājām no Bauskas”, pārslogota ir veselības aprūpes sistēma, stagnē uzņēmējdarbība, cieš izglītības sistēma. Paradoksāli, bet profesijai, kuru saucam par gaismas nesēju, vienu no svarīgākajām jebkurā sabiedrībā, pēkšņi radies pavisam cits pavērsiens. Līdzīgi kā ārstam jādod Hipokrāta zvērests, varbūt arī skolotājam, stājoties amatā, vajadzētu zvērēt, ka “visu savu dzīvi veltīs kalpošanai cilvēcei”, “mana skolojamā zināšanas un labklājība man allaž būs vissvarīgākais” un tamlīdzīgi. Šobrīd viens darvas piliens, vārdā Iveta, sabojājis priekšstatu par  izglītības sistēmu kopumā. Vai viņa ir vārda “skolotājs” cienīga? Kādas zināšanas, kādu piemēru  rāda audzēkņiem, viņu vecākiem?  Kāds ieraksts mikroblogošanas platformā “Twitter” vēsta: “Ja dažkārt kādam šķiet, ka latvieši ir varena nācija, esam gudri, spēcīgi utt., tad šis ir īstais brīdis nolaisties uz zemes un pateikt sev skaidri — uz Eiropas fona esam provinciāli, neizglītoti zemnieki. Vakcinācija ir lielisks ģenerālās kopas tests un sniedz perfektu rādītāju.” Ja reiz citēju, tātad piekrītu un, kā saka, loks ir noslēdzies. Mūs, sabiedrību, izglītoja skolotāji. Viņi iesēja šodienas augļus. Protams, ne visi, bet tādas “skolotājas no Bauskas” nav tikai viena Iveta. Var teikt, ka demokrātiskā sabiedrībā svarīgi nosargāt visas brīvības formas, tajā skaitā viedokļa. Tomēr šādas un līdzīgas izdarības jau var pielīdzināt kaitējumam sabiedrībai kopumā.

Viedokļi/Komentāri

Uz staburags.lv pilno versiju