Ultimāti liek pieņemt emocionālus lēmumus

Vakcinācija pret Covid-19 nav obligāta, bet atsevišķās profesijās strādājošo pienākums — tā televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Premjers norādīja, ka nedz Ministru kabinets, nedz Saeima nerunā par obligātu vakcināciju pret Covid-19, bet gan pienākumu vakcinēties atsevišķu profesiju pārstāvjiem, kā piemērus minot mediķus un pedagogus. 

Nogulēju, nemanīju, kurā brīdī apzīmējums “students” kļuva par profesiju? 

Valdībā apstiprināti drošas mācīšanās principi, kas paredz, ka koledžās un augstskolās studiju programmas īstenošanā un apguvē klātienē piedalās personas tikai ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Pārejas periodā, līdz 2021. gada 10. oktobrim, klātienē var piedalīties personas arī ar negatīvu Covid-19 testu, kurš veikts par saviem līdzekļiem.
 Pēc šiem paziņojumiem savas pārdomas un vilšanos neslēpa daudzi esošie un topošie studenti. Kāda pazīstama jauniete dalījās ar emocionālu ierakstu sociālajos tīklos, verdikts — viņai tiek atņemta iespēja studēt. Jauniete pēc valdības publiskotā paziņojuma izlēmusi atlikt studijas. Vai tādu gadījumu būs daudz? Vai prasība vakcinēties atstās robu nākotnes speciālistu nodrošinājumā? Reālā situācija iezīmēsies jau drīz, rudenī.

Man nepatīk valdības “pēdējā brīža politika”. Tik vērienīgas izmaiņas gudrajiem prātiem nedzima galvā vienas nakts laikā, vai tiešām nevarēja laicīgāk informēt? Tie, kas joprojām nav gatavi vakcinēties, tagad palikuši bez plāna tuvākajai nākotnei, piedevām dažiem jākārto līgumsaistības, kas slēgtas saistībā ar studiju sākšanu. Informējot laikus, daļa jau būtu nobriedusi vakcinēties un to izdarījusi. Iedomājos sevi tajā vecumā — uzstādiet man ultimātu, un es parādīšu pigu! Vakcinācijas jautājums no racionālas diskusijas pārvērties emocionālā. 

Tāpat no lēmumiem izriet, ka augstskolas pēc iespējas izvairīsies no dubultās plūsmas, klātienes un attālinātajām mācībām vienlaikus. Iepriekšējā mācību gadā es gan dzirdēju citu dziesmu. Attālinātais process tika minēts kā lieliska alternatīva, ko jāsaglabā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju zināšanu apguvē plašākam lokam. Kā piemēri tika minētas jaunās māmiņas un saslimšanas gadījumi, kad klātienes mācības nav iespējams apmeklēt. Lai nu kā, daudzas augstskolas un koledžas joprojām piedāvā neklātienes studijas. Par mediķi vai ēdināšanas speciālistu gan tad nekļūt.  

Manuprāt, valdība pāršāva pār strīpu, izvēloties nepareizo taktiku sabiedrības vakcinēšanas kampaņā. Pirms gada vakcīna šķita svētais grāls, atļaujot pašiem pieteikties, sistēma no pārslodzes “uzkārās”, tagad izbraukuma vakcinācijās cilvēki paliek bez potēm, jo to trūkst. Cilvēka psiholoģija ir diezgan paredzama — pēc labām lietām jāgaida rindā, bet, ja met pakaļ, mūc, jo tas nevar būt nekas labs. Kas grib, tiem nedodam, kas negrib — uzspiežam.

Viedokļi/Komentāri

Uz staburags.lv pilno versiju